Foto – Ivars Bušmanis

Kas izdevīgāk – audzēt mežu vai labību? “LA” diskusija Madonā 4

“Latvijas Avīzes” publisko diskusiju “Mežs pret zemi – gadsimta raža pret gada ražu” Madonā iesāku ar vaicājumu zālei: kas izdevīgāk – audzēt mežu vai labību? No pusotra simta klātesošo gandrīz puse pacēla roku par mežu un apmēram tikpat daudz – par labību.

VIDEO. Liepājas pusē nofilmēts reti sastopams plēsējs, kas uzglūnējis stirnai
FOTO. “Ko par to visu teiktu karaliene Elizabete II…”: Keita Midltone pēc kāda pasākuma izpelnās nežēlīgu britu kritiku
Boriss Džonsons: “Tieši skars Krievijas oligarhus un trāpīs Putina kara mašīnas centrā”. G7 valstis aizliegs Krievijai zelta eksportu
Lasīt citas ziņas

Pirms mēneša biju klāt domu apmaiņā starp lielākā privātā meža īpašnieka zviedru uzņēmuma “Bergvik Skog” (pieder 107 000 hektāru) izpilddirektoru Larsu Džordžu Hedlundu un vietējo zemnieku agronomu Vasīliju Rasimenoku. “Jūs, latvieši, domājat tikai par ātru peļņu: pavasarī iesēt, rudenī novākt ražu un saņemt naudu,” sprieda Hedlunds, “mežs – tā ir ilgtermiņa investīcija.” “Mēs nevaram atļauties iestādīt mežu un tad septiņdesmit gadus gaidīt, kad tas izaugs, mums jābaro bērni, jālaiž skolā,” pretī runāja Rasimenoks, “mums nav uzkrāta kapitāla, ko ieguldīt.” Ja izvēlēties nespiež naudas trūkums, tad jautājums paliek: kas ir izdevīgāka – lauksaimniecība vai mežsaimniecība?

Izšķirt šo strīdu Madonā aicināju diskusijas dalībniekus – Eiropas Parlamenta (EP) deputāti Sandru Kalnieti (“Vienotība”), EP deputātu Dr. oec. Robertu Zīli (Nacionālā apvienība) un 11. Saeimas deputātu Vladimiru Reskāju (“Latvijas attīstībai”).

CITI ŠOBRĪD LASA

“Visizdevīgāk ir nogriezt,” pasmējās Roberts Zīle. “Attiecībā uz šo strīdu ir skaidrs, ka zviedru un latviešu intereses ir dažādas. Zviedri šeit pārstāv sabiedrības un pensiju fondus, kas investē Latvijas, visas Baltijas un arī Pleskavas apgabala mežos, lai ilgtermiņā gūtu labumu. Latviešu zemnieks raugās, kā viņš varētu pelnīt uzreiz, pat nedomājot par vidējo termiņu. Tad, protams, lauksaimniecība nes lielāku peļņu. Arī tāpēc, ka naudas un resursu pieejamība mūsējiem ierobežota un maksājumi netaisnīgi mazāki. Kam par labu izšķirties mums, Latvijas politiķiem? Kaut arī jāciena ārzemju investoru intereses, mēs, bez šaubām, iestājamies par mūsu zemniekiem,” noteica R. Zīle.

“Ņemot vērā to, ka ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO) uz 2050. gadu prognozē pārtikas trūkumu, pārtikas tirgus neapsīks. To apstiprina arī pēdējo gadu tendences mūsu lauksaimniecībā. Turklāt jāpatur prātā tas, ka lielāko daļu lauksaimniecības produktu apstrādā šeit uz vietas, bet kokmateriālus – eksportē un pārstrādā ārvalstīs,” uzsvēra S. Kalniete.

“Manā skatījumā nav dilemmas, ko izvēlēties, jo zemes netrūkst,” uzskata V. Reskājs. “Latvijā ir ap 300 tūkstoši hektāru privāto mežu, kas netiek labi apsaimniekoti. Un ir ap 500 tūkstošiem hektāru lauksaimniecības zemes, uz kuras nenotiek nekādi darbi. Jautājums ir: kā efektīvāk apsaimniekot gan mežu, gan lauksaimniecības zemi. Vienīgais, ko nedrīkstētu pieļaut, – ka labā lauksaimniecības zemē tiktu stādīts mežs.”

Uzstāju, ka dilemma nav mākslīgi radīta. Kāpēc tad lauksaimnieki protestē pret lauksaimniecības zemes apmežošanu ar papelēm, it īpaši meliorētās zemēs? Kāpēc mežinieki iebilst pret atbalsta ierobežojumu līdz 5 ha platībai neauglīgu lauksaimniecības zemju apmežošanai?

“Reformētajā ES Kopējās lauksaimniecības politikā apmežošanai nav paredzēts daudz līdzekļu. Sarunās ar zemniekiem esmu sapratusi, ka pat tad, ja desmit gadus zeme nav bijusi izmantota, tas ir tikai pagaidu stāvoklis. Tāpēc ka pēc neatkarības atgūšanas mūsu lauksaimniekiem bija jāiegādājas pietiekami daudz tehnikas, jāuzkrāj kapitāls. Sliktākais, kas varētu būt, – ja šīs teritorijas tiktu nodotas apmežošanai, jo tādā gadījumā tās uz 40 – 50 gadiem tiktu izņemtas no lauksaimnieciskās aprites. Mūsu mērķis ir 2020. gadā apstrādāt divus miljonus lauksaimniecības zemes – par pusmiljonu vairāk nekā pašlaik,” uzskata S. Kalniete.

“Septiņgadu ES atbalsta politikā ir paredzēts atbalsts 30 tūkstošu hekt­āru apmežošanai,” turpina Zīle. “Lauksaimnieku organizācijas ir pretī, un es piekrītu šim viedoklim tāpēc, ka pieprasījums pēc lauksaimniecības zemēm būs lielāks. No šā viedokļa jāvērtē arī tā netaisnība, ka, lauksaimniecības zemi pārveidojot par meža zemi, 20 gadus nav jāmaksā nekāds nodoklis. Savukārt, meža zemi atkarojot lauksaimniecībai, jārēķinās ar vairāku tūkstošu eiro izmaksām. Šī netaisnība Zemkopības ministrijai jānovērš kopā ar nevalstiskajām organizācijām – pretējā gadījumā būs sajukums.”

“Šobrīd viena no problēmām ir tā, ka meža īpašnieki, kuri izcērt mežus, paļaujas uz meža dabisko atjaunošanos, kas samazina tā vērtību,” piebilst Reskājs.

Kā zināms, labības un rapšu audzētāju peļņa vidēji ir 140 līdz 280 eiro (Ls 100 – 200) no hektāra. No “meža nogriešanas” var saņemt kādus 8000 eiro, bet privāta meža audzētāja peļņa, ja atskaita izdevumus tā kopšanai, gan šeit, gan Skandināvijā ir apmēram vienāda – 115 eiro (Ls 80) no hektāra gadā. Skaitļi runā par labu lauksaimniecības izdevīgumam. Taču nevienu no produktiem nepatērē tīrā veidā (atskaitot pienu un malku, kaut arī tie tiek apstrādāti). Vai nav vairāk jāpievēršas tam, kādu vērtību katram produktam pievieno šeit Latvijā? Zināms, ka katriem 250 kubikmetriem koksnes, ko novāc no hektāra, Latvijā vidēji pievieno vērtību par 300 eiro.

“Gan mežs labāk jāapsaimnieko, gan koks labāk jāapstrādā,” uzskata Res­kājs. “Ja mežu pareizi kopj, tad no hektāra var iegūt 500 kubikmetrus. Vajadzētu veicināt pievienotās vērtības radīšanu kokrūpniecībā ar mērķtiecīgu atbalstu no valsts puses. Mūsu partija ierosinājusi izveidot savu ražošanas attīstības fondu. Jāsamazina birokrātiskie šķēršļi būvniecībā, lai tajā vairāk izmantotu kokmateriālus, kā Skandināvijā. To izmantošana jāparedz valsts un pašvaldību iepirkumos,” viņš iepazīstināja ar partijas “Latvijas attīstībai” nostādnēm.

“Lauksaimniecības ekonomisti sarēķinājuši: ja nekas nemainās atbalsta politikā un pieņem tehniskā progresa attīstību, tad līdz 2030. gadam lauksaimniecībā pazudīs apmēram 50 tūkstoši darba vietu un arī ar to saistītajās pakalpojumu nozarēs. Jādara divas lietas,” uzskata R. Zīle. “Pirmkārt, jāatgūst lauksaimniecībai neizmantotās zemes līdz pat 2,3 miljoniem hektāru tālākā periodā, kas ir iespējams. Otrkārt, arī lauksaimniecības produktiem jāpievieno vērtība šeit pat Latvijā. Piemēram, graudus daudz eksportējam, bet ļoti maz izmantojam lopbarībā. Arī lopkopības produkciju, piemēram, pienu, ne vienmēr ražotāji dod pārstrādāt Latvijā. Mēs ne tuvu neesam tajā attīstības stadijā, lai lauksaimniecības produktu ražošanas ķēdē šeit, Latvijā, nopelnītu lielāko daļu.”

S. Kalniete atgādināja, ka lauksaimniecība un mežsaimniecība pērn ir devušas 34% no eksporta. Tomēr “Latvija ir vienā no pēdējām vietām ES pēc darba ražīguma lauksaimniecībā. Nodarbināto skaits lauksaimniecībā katru gadu pieaug – kopš 2010. gada par 5%. Mežsaimniecībā turpretim nodarbināto skaits krītas. Intensīvā lauksaimniecībā apmēram 40 tūkstošiem cilvēku laukos būs jāatrod jauna nodarbe. Tāpēc KLP lauku attīstības nauda ir jāinvestē lauku infrastruktūrā un palīgnozaru attīstībā”, noteica Kalniete.

Genādijs Ozoliņš no zāles izteicās, ka “pirmās Latvijas Republikas laikā katram kārtīgam saimniekam puse zemes bija lauki, puse – meža. Vasaru apsēja laukus, ziemā gāja mežā. Man ir gan lauku zeme, gan mežs. Liela daļa zemes Latvijā nav ne meža, ne lauksaimniecības – aizaugusi ar krūmājiem. Bet, kad es iesniedzu pieprasījumu pēc atbalsta jaunaudžu kopšanai, saņēmu atteikumu, jo nauda beigusies… Kas būtu jādara?” viņš vaicāja.

“Tās zemes, kas netiek izmantotas, būtu jāizpērk Meža fondam, kam jādod pirmpirkuma tiesības,” lika priekšā V. Reskājs.

“Šodien ir specializētas saimniecības ar specializētu tehniku, tāpēc nevaram atgriezties trīsdesmito gadu idillē, kad puse bija lauku, puse meža. Jā, šodien ir zemnieki, kuri spēj tā sekmīgi saimniekot, bet valdībai nevajadzētu veidot kādus modeļus pēc astoņdesmit gadu vecas cepures,” domāja R. Zīle. “Lauku attīstības naudu vislabāk spēj sadalīt pašu Zemkopības ministrija kopā ar mūsu zemnieku un mežsaimnieku organizācijām. Tas nebūtu pareizi, ja Briselē būtu vēl viens kases lodziņš, kur paprasīt naudu.”

S. Kalniete aicināja saskatīt, ka viensētu izzušanas un cilvēku migrācijas process uz pilsētām noticis arī Eiropā – tikai ilgākā laika posmā, nekā tas bijis Latvijā. “Mums tas ir sāpīgāk, jo pazīstam tos cilvēkus, kas dzīvojuši pamestajās mājās. Eiropā daudz lauksaimnieciskākas valstis par mūsējo nonākušas līdz 3 ­– 5% nodarbinātiem lauksaimniecībā. Vienīgā izeja: laukos attīstīt palīgnozares.”

SAISTĪTIE RAKSTI

Atbalstītāji: Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš, Lietuvas vēstniecība, Zemkopības ministrija, Kultūras ministrija, Aizsardzības ministrija, Jelgavas tipogrāfija, Latvijas Bērnu fonds, SIA “Balta Eko”, SIA “Drukātava”, SIA “VESTA–LK”, “Vienotība”, “Latvijas attīstībai”, Inese Vaidere, Sandra Kalniete, Roberts Zīle, Krišjānis Kariņš, Alfrēds Rubiks, Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā, Madonas novada pašvaldība

Informatīvie atbalstītāji: “Latvijas Avīze”, “Stars”, 
www.madona.lv

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
VIDEO. Liepājas pusē nofilmēts reti sastopams plēsējs, kas uzglūnējis stirnai
FOTO. “Ko par to visu teiktu karaliene Elizabete II…”: Keita Midltone pēc kāda pasākuma izpelnās nežēlīgu britu kritiku
Boriss Džonsons: “Tieši skars Krievijas oligarhus un trāpīs Putina kara mašīnas centrā”. G7 valstis aizliegs Krievijai zelta eksportu
Dana Bjorka: “Manu 70 gadus veco mammu pierunāja nedoties pensijā, jo trūkst skolotāju!”
VIDEO. Neapmierināta kaimiņiene “nopļauj” jaunā pāra kāzas
Lasīt citas ziņas
Profesors Ojārs Skudra: “Es nedomāju, ka Krievijas iebrukums Ukrainā aprobežosies ar pamieru. Domāju, ka Krievija gribēs rakstiskas saistības”
Sinoptiķi prognozē, ka pirmdien laika apstākļi sasniegs nepieredzētus rekordus
Boriss Džonsons: “Tieši skars Krievijas oligarhus un trāpīs Putina kara mašīnas centrā”. G7 valstis aizliegs Krievijai zelta eksportu
Dana Bjorka: “Manu 70 gadus veco mammu pierunāja nedoties pensijā, jo trūkst skolotāju!”
Par uzbrukumu jaunietim ar Ukrainas karogu
20:34
Rika ir ražīgākā piena devēja Latvijā – 144,4 tonnas visa mūža laikā! Iveta no Viesītes lepojas
20:25
Krievijas armija šajā nedēļas nogalē Ukrainā sarīkojusi “raķešu lietu”, nepārtraukti apšaudot pilsētas un ciematus
20:13
VIDEO. TV personība Baiba Sipeniece-Gavare: “Andrejs Ēķis ir mans liktenīgais vīrietis!”
VIDEO. Liepājas pusē nofilmēts reti sastopams plēsējs, kas uzglūnējis stirnai
FOTO. “Ko par to visu teiktu karaliene Elizabete II…”: Keita Midltone pēc kāda pasākuma izpelnās nežēlīgu britu kritiku
Siguldā, Gaujas pludmalē pazudusi piecus gadus veca meitenīte. Policija lūdz palīdzību!
Baisā miega slimība, kas “ieslodzīja paša ķermenī: kā epidēmija uzliesmoja 1915.gadā un tad pēkšņi izzuda. Vai tiešām vairs neapdraud?
“Itālijā vīns par diviem eiro, mēs varam tikai sapņot!”: Danusēvičs atklāj, kā veselības ministrija cenšas izskaust dzeršanu Latvijā
Balts kaķis – veiksme, melns kaķis – nelaime? Mīti un patiesība par kaķu kažoka krāsām un tā spējām
Džo Baidens: Putins cerēja, ka NATO un G7 kaut kādā veidā sadalīsies, bet tas nenotiks
Uzņēmuma “Sport Revolution” ražotos trenažierus izvēlas gan slaveni hokejisti, gan puikas, kuri sapņo par lielo sportu
Nākošnedēļ tveice turpinās pieņemties spēkā, dažviet gaidāma krusa un vētra
Sinoptiķi izsludina brīdinājumu par laika apstākļiem Latvijā
Anna Dovbiša: Sievietēm – mazākas algas. Vai arī mazākas pensijas?
“Krievi var ierasties jebkurā laikā, nogalināt mūs gultās” Polijas Suvalkos valda satraukums
FOTO. Norvēģija sēro par naktī notikušo traģēdiju un paaugstina terorisma draudu līmeni līdz augstākajam
VIDEO. Aleksandrs Lukašenko pie sevis ciemos uzaicinājis gubernatorus: viesi spiesti vakariņot pie galda, uz kura atrodas… suns
Darbu plānošana pēc Austrumu horoskopa no 21. līdz 26.jūnijam
Emīls, Egita un Monvīds – šīs dienas gaviļnieki. Kā vārds ietekmē tavu dzīvi?
Megana Mārkla pēc viesošanās Londonā gaužām neapmierināta ar 96 gadus vecās karalienes Elizabetes II “uzvedību”
VIDEO, FOTO. “Tu esi mans varonis!”: Holivudas aktieris Bens Stillers devies uz Ukrainu, lai satiktu tur Zelenski
Mūsējie uzvar īpašā auto rallijā Dānijā
Tukuma pusē teju par 40% varētu pieaugt siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifs