Milzīgs mūžzaļš, garlaicīgs, smagnējs skuju blāķis? Kā “savaldīt” kadiķi, kas sen aug dārzā? 13
Avita Jasliņa, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
Vai ikkatrā dārzā, kas ierīkots pirms pieciem, desmit un vairāk gadiem, ir kāds zemais kadiķis. Savulaik kā brīnišķīgs mazs stādiņš ienācis no kādas stādaudzētavas, bieži vien iestādīts grupā ar vēl tādiem pašiem mazulīšiem. Ar gadiem tas pieņēmies augumā, pleties plašumā. Ja iepriekš tas nav rūpīgi kopts, iespējams, nu ir milzīgs mūžzaļš, garlaicīgs, smagnējs skuju blāķis, ko grūti nosaukt par dekoratīvu.
Otrā iespēja
Ko darīt? Kāds ķeras pie cirvja un lāpstas, piepūš vaigus un rok ārā. Tas ir smags darbs. Pilsētā zināma problēma var būt arī, kur likt atkritumus, jo dedzināt nedrīkst. Likvidēt var, bet ir vēl cita iespēja – izmantot šo zaļo masu, lai iegūtu interesantu, unikālu dekoru savam dārzam, savdabīgu bonsai formas kociņu, ko nevar iegādāties nevienā stādaudzētavā. Atšķirībā no stādaudzētavās piedāvātajiem stādiem par šo nenāksies maksāt tūkstošiem eiro. Vecos, pāraugušos kadiķus var veiksmīgi savaldīt un dot tiem otru iespēju.
Kas nepieciešams
Jārēķinās, ka pat viena šāda auga formēšana ir darba un laika ietilpīga. Arī darba pozas būs neierastas un neērtas no tupus, rāpus līdz pat gulēšanai zem kadiķa. Nepieciešamie instrumenti: asas zaru grieznes, zaru knaibles resnākiem zariem, zāģītis. Kad viss nepieciešamais sarūpēts un ir noskaņojums nopietnam ilgam darbam, var ķerties klāt.
Ar ko sākt
Parasti augu sāk apgriezt no kāda augšējā zara. Izvērtē tā formu un masu. Spēcīga zara galu veido kā ieapaļu ķepu. Nav jābaidās apgriezt par daudz. Formas veidošanai un turpmākai zarošanās, kupluma veicināšanai saīsina arī atstājamo zaru un jauno dzinumu garumu.
Kad tā sauktā ķepa izveidota, var virzīties dziļāk vainagā. Izgriež visus zarus: gan dzīvos, gan sausos. Atsegsies spēcīgie pamatzari jeb kājiņas.
Zaru ķepas vainagā tiek veidotas pa stāviem. Vislabāk izskatīsies, ja katra ķepa izcelsies atsevišķi. Ja kādā vietā zaru ķepu ir par daudz, var vainagu retināt. Izvēloties, kuru zaru atstāt, vadās pēc izjūtas un izpratnes par ideālo vainaga formu pēc apgriešanas.
Tīrot un retinot vecu kadiķi, var atklāties aizlūzuši zari, zaru brūces, kas parasti ir sniega blāķu slodzes sekas. Ja plīsumu vietas jau sadzijušas un zari un pamatzari ir dzīvi, par to nevajadzētu uztraukties. Nepieciešamības gadījumā kādu plīsumu var savilkt. Var izmantot plastmasas savilces, ko iespējams iegādāties jebkurā būvmateriālu veikalā.
Kad apgriež
Kadiķus var apgriezt gan pavasarī, gan vasarā, gan rudenī. Nevajadzētu karstā un ļoti saulainā laikā, lai neapdeg skuju gali. Lai, darbojoties ar sausajiem zariem, pārlieku nesaskrāpētos, vēlams apģērbs ar garām piedurknēm.
Turpmākā kopšana šādam paša veidotam bonsai formas skujenim ir vienkārša: ik pa laikam – vismaz pāris reižu sezonā – ķepas formē, saīsinot jaunos dzinumus. Jānogriež arī visi sīkie zariņi, ja tādi atauguši uz pamatzariem, kājiņām.
Iedvesmai daži foto ar manis savaldītajiem senioriem.
Ieguvumi pēc šādas kadiķu savaldīšanas:
• unikāls augs dārzā
• otrā iespēja kadiķim senioram
• nav jāmokās ar vecā auga likvidēšanu: rakšanu, atkritumu utilizēšanu
• viegla kopšana, varēs viegli izravēt zem auga, savākt nobiras un lapas
• šāds atslogots kadiķis vieglāk pārziemos – smags sniegs nebūs tik bīstams, jo no ķepām sniegu varēs nopurināt, bet pārējais vienmērīgi izklāsies starp spēcīgajiem skeletzariem
