Armands Puče: Kulbergs ir vajadzīgs kā premjers, nevis kā premjera izstrādājums
0
Politiķi lēkā pa priekšvēlēšanu dabetēm kā Ulda Dumpja varonis pa zemeņu dobēm mums visiem zināmajā latviešu bestsellerā. Tāds laiks. Vēl divas nedēļas un iestāsies pēcdzemdību depresija – jo kaut kas būs nācis pasaulē, kaut ko liks kopā, kaut kam nāksies pierauties nabas saitē. Tas gan neatceļ valsts klēpī esošo problēmu loku.
Premjers Kulbergs ir pasākuma centrā, jo viņa valdība tapa kā ugunsdzēsēju depo, attiecīgi arī visas uzvedības, ko novērojam ap šo koalīciju, atgādina par karstas pustras strēbšanu. Stilistiski Andris notur sev piešķirto lomu, taču šo diemžēl režisē un koriģē vēlēšanu tuvums.
Jā, premjers Kulbergs nav tāds, kāds viņš bija deputāts Kulbergs Saeimas izmeklēšanas komisijās, un tomēr – nevienu citu labāku apkārt jau neredz.
Jāsaka kā ir – arī tie, kas šobrīd veido politisko soļanku, viņi arī ir mūsu labākie, kas grib nodarboties ar politiku. Ja kāds domā, ka Latvijas politika ir pelnījusi kaut ko citu, kaut ko labāku, tad šiem prātvēderiem ir jāiet un pašiem jārāda – kādi izskatās tie citi, tie labie un viedie.
Paaudzes mainās, attīrās, bet tas nenotiek kā uz mājiena. Mūsu vidū joprojām ir bijušies VID darbinieki, kas apdzīvo Mežaparka savrupmājas, ko īrē no ārzonu kompānijām, tāpat kā starp mums ir esošie policisti lielos uzplečos, kas savus prāvos iekrājumus izvieto vērtspapīros. Kurš mums tur teica, ka iekšlietās jāvelk no algas līdz algai?
Tāpat mums joprojām ir valsts kapitālsabiedrību nevajadzīgās padomes, ko Kulbergs nosauca par partiju pansionātiem un draudēja likvidēt. Andri, tad dari! Tāpat kā ar nevalstisko organizāciju pilitizēto sektoru, kas burtiski piesūcies valsts līdzekļiem.
Ja reiz problēma apzināta, ja reiz šī vide nav sevi attaisnojusi, tad tā ir jāmaina. Tā ir jātriec! Pagaidām premjers ar šiem lēmumiem izaicinoši flirtē, it kā esot slimnīcas galvenais ārsts, kam konsīlijā pieder galavārds.
Tajā pašā laikā viņš skatās uz sanitārēm, lai iedrošinātos izšķirošajam lēmumam. Kur kulaks? Tā lai rallija mašīnītes simboliskais modelis, kas atrodas uz premjera galda viņa darba kabinetā, palecas no trieciena. Jo ar muti var un vajag braukt, bet kādā brīdī ātrumkārba prasa citu darba režīmu.
Bija datu noplūdes no Latvijas valsts mežiem, no CSDD, tagad arī no LMT meitas kompānijas. Atbildīgie stostās, lokās, rāda ar pirkstu uz citiem… Aksenoks notinās, kad uz viņu uzbļāva. Ko citi? Piemēram, valsts kapitālsabiedrība TET, kas apkalpoja CSDD ar treknu līgumu, kas nepazīst kaunu un lielumu. Skaidrs, ka tas bija TET feileris, ko viņi nezin kāpēc izliekas nesaprotam. No tā jau arī rodas skaļie virsraksti par kaut kādiem jaunajiem datu centriem, kur nu gan esot ievērotas visas paredzamās hibrīdšausmas. Pašiem smiekli nenāk par šo mālēšanos?
Kāpēc TET neko nedarīja, kad atklājās, ka CSDD apkalpošanas līgumu viņi iedevuši IT kartelī saskatāmiem spēlētājiem, kam tagad jāprogrammē sevi prokuratūrai un knābim? Nesaprata? Vai tomēr – mēs bijām un esam liecinieki liela mēroga korporatīvai kultūrai, kur roka roku mazgā, kur draugi viens otram laiku kavē, kur sanācis tīri labs mehanizētās slaukšanas aparāts, ko darbina tikai ar valsts naudu.
Un šie tagad mums stāstīs, ka TET, Latvijas valsts meži un LMT esot pirms gaidāmajā vēlēšanām labi pastrādājuši, lai visas ī un tē lietas, kas būs vajadzīgas pie balsīm un uzskaites, sakārtotu pēc labākajiem pasaules standartiem? Jūs savos pieliekamajos vispirms ieviesiet kārtību!
Visa pilsēta zina, ka Saeimas vēlēšanās balsis taču skaitīs ar rokām, jo sistēmas, ko kāds no ekspertiem it kā esot dažos mēnešos pārbaudījis vai uzlabojis, maigi sakot, joprojām ir nekādas. Bet nauda tek… Pareizāk – aiztecēja.
Valdība pieķērās pie krievu un baltkrievu graudiem, mētājot Trampa stilā kaut kādus tarifus, kaut kādus procentus. Te labi bija redzams, ar kādiem žuļikiem Kulbergam ir darīšana, jo tā sauktie pārkrāvēji jeb stividori, pa lielam ir vistīrākie Kremļa roklaižas. Viņu lobijs nekad nav bijis vājš, jo tas Latvijā ienācis un palicis kopā ar čekistiem. Visās mūsu ostās un ostu asociācijās ir Putina kuratori, kas atstrādā savas stipendijas.
Šis gadījums ir nevis par ekonomiku, bet par valsts drošību. Tas nav par starpniekiem, bet par parastiem piektās kolonnas poļitrukiem. Ko darīt? Valdīt, nevis meklēt ar viņiem kompromisus. Bet arguments, ka tad šīs kravas savāks igauņi vai leiši caur savām ostām, vispār nav arguments. Jo valsts šajā procesā līdz šim ir bijusi tikai vērotāja – bez stājas un politikas, kas izdevīga šiem slēptajiem krievu tanku mutētājiem.
Savukārt, ja aviokompānija airBaltic ir par ekonomiku, kāpēc izlikties, ka mēs kaut ko glābjam? Ja projekts vajadzīgs Latvijai, tad to finansē Latvija. Bet kāpēc Latvijai to finansēt, ja saprotam, ka airBaltic šobrīd faktiski pieder kreditoriem?
Jā, starp aizdevējiem ir arī valsts, bet – valsts jau sen neko vairs šajā uzņēmumā nenosaka un nenoteiks, lai cik tas jocīgi neizklausītos. Ja esam piesaistījuši starptautiskos konsultantus, tad tas ir tas pats, kas paplašināt dāsni atalgoto airBaltic padomi… Un ar TET/LMT darījumu ir tieši tāpat, jo pie šī galda valsts uzstājas nevis kā saimnieks, bet gan kā dumjš saimnieks, kas teju, teju par miljardu paliks kopā ar aktīviem, kas ir visiem zināmās nozares vakardiena. Ieguvēji būs konsultanti un daži vītušajām aprindām pietuvināti Rīgas advokātu biroji, kam slaidi nospļauties, kas beigās ar šo visu notiks.
Mums nevajag katru otro vakaru atgādināt, ka valstij nav naudas. Ja tā būtu, mēs netērētos kā vakardienas kazino laimīgais apmeklētājs.
Un, kas tās par runām, ka premjera aptverē ir ministrijas, kas budžeta jautājumos negrib sadarboties ar budžeta politikas veidotājiem? Kāpēc šīs ministrijas nav nosauktas vārdā? Kāpēc šo ministriju valsts sekretāri nav iecelti jau bezdarbniekos? Ja patiešām būtu tik slikti, tad šādi studentu valši ap ministrijām nenotiktu, vai arī Kulbergs mums nestāsta visu? Viņš nestāsta. Vai tā var būt, ka veselības ministram joprojām ir vairāk padomnieku, nekā VEF basketbola komandā spēlētāju? To taču var izmainīt vienā vakarā. Un, kas tā bija par klaunādi ar Gaiļezera slimnīcas padomi, kur pēkšņi treknajā apritē ierotēja pazīstamas un vecas sejas, kas bada spēles ir redzējušas tikai Holivudas filmās?
Ko ar to gribu pateikt? Mums ir paveicies, ka Kulbergs ir nācis kā darītājs ar prātu. Vienīgi, negribētu nonākt apstākļos, kad mūsu priekšā ir nevis darītājs, bet darītāja izstrādājums. Šī robeža var izrādīties tuvāk nekā viens otrs domā.
Dažkārt šī robeža tiek pārkāpta bez piepūles – kopā ar plaša spektra idiotiem, kas izlikās par pleca turētājiem vai baļķa nesējiem. Var attaisnot pirmsvēlēšanu politiskos veikalus un piesardzību, ko diktē partijas intereses un koalīcijas partneru greizsirdība, taču – tas neatceļ pienākumu pret valsts labklājību un pret tiem, kas maksā Andrim Kulbergam algu. Laiks viņam arī beigt skaitīt amatā pavadītās dienas, jo tam nav nekāda nozīme. Pie valsts darbiem ir vajadzīgs konkrēts rezultāts un lineāls. Mērīšanai un sišanai pa pirkstu galiem.
