Misāns lec tikai pēc darba 0
Elvijs Misāns viņnedēļ Latvijas čempionātā vieglatlētikā telpās uzvarēja gan tāllēkšanā, gan trīssolī. Pēc sponsoru finansiālā atbalsta zaudēšanas viņš uzsācis pilnas slodzes darbu poligrāfijas uzņēmumā, tomēr turpina nopietni trenēties un vēl cer arī parādīt sevi tāllēkšanas sektorā.
Misāns ir Latvijas rekordists tāllēkšanā (8,08 metri), bet karjeras labāko rezultātu sasniedzis trīssoļlēkšanā, pirms trim gadiem iegūstot ceturto vietu Eiropas čempionātā telpās ar mūsu valstī otro visu laiku labāko rezultātu 17,02 metri.
“Gatavojos vasaras sezonai, ziemā īpašus rezultātus negaidu, lai gan pieļauju, ka var kaut kas sanākt. Svarīgākie mēneši ir maijs un jūnijs. Iespējams, pavasarī aizbraukšu uz kādu treniņu nometni, bet jārēķinās, ka tagad ir darbs – no sporta finansējuma nebija, tāpēc nācās strādāt,” man stāstīja Misāns.
Viņš uzskata, ka treniņos spēj paveikt tikpat lielu darba apjomu kā agrāk: “Tas, kas agrāk man bija brīvais laiks, tagad tiek veltīts sportam. Mājās esmu ap deviņiem desmitiem vakarā. Treniņi ir mazliet konstruktīvāki un ašāki.”
Tokijas olimpisko spēļu norma trīssoļlēkšanā ir 17,14 metri. “Tā ir fenomenāli augsta. Protams, to izpildīs tie, kas lec 17,50 metrus, bet citiem, kuri ir manās robežās, tas būs ārkārtīgi grūti,” atzīst 30 gadus vecais vieglatlēts, piebilstot, ka nekas nav nereāls. Savu labāko rezultātu trīssolī viņš sasniedza pēc tam, kad iepriekšējā dienā tāllēkšanā bija veicis sešus neieskaitītus mēģinājumus. Elvijs gan uzsver, ka par Tokiju daudz nedomā, šobrīd uz sportu raugās brīvāk, prioritāte esot dzīves sakārtošana.
“Turpinu treniņus tāpēc, ka man ļoti patīk vieglatlētika, mīlu to. Cilvēks, kurš visu dienu strādājis un pēkšņi izdomā iet pa vakariem trenēties, nespēs to ievērot katru dienu. Man ir citādi – aizeju, mierīgu sirdi patrenējos, varu likties gulēt arī pusnaktī, jo esmu pieradis pie treniņiem,” teic Misāns.
Elvijam ir trenera diploms, nākotnē viņš, iespējams, pievērsīsies šim darbam, taču pagaidām attur atalgojuma jautājums.
“Ja gribi nopelnīt, jādomā arī kaut kas cits. Trenera darbs var būt papildus kā vaļasprieks. Ja būtu citādi, droši vien būtu vieglatlētikā, nevis poligrāfijā. Ir daudzas lietas, kuras zinu un ar kurām gribētu dalīties.”
Latvijas vieglatlētika Elvija Misāna skatījumā pēdējos gados stipri regresējusi, bet līknei drīzumā atkal būtu jāiet uz augšu.
“Arī pasaules līmenī uz vieglatlētiku ir diezgan traģisks kopskats, taču tas mainīsies. Sportisti ir monstri, rezultāti progresē, bet organizācija netiek līdzi – neieplāno televīzijas translācijas, sašaurina vieglatlētikas disciplīnas.”
