– Mums priekšā ir vairāki būtiski notikumi – Zemessardzes 25 gadu jubileja nākamgad, un vēl nākamajos gados gaidāmas vairākas simtgades – Ziemassvētku kauju, valsts simtgade, kā arī Latvijas armijas simtgade. Vai šos pasākumus atbalstīs fonds? 8
– Kad simtgades nāks tuvāk, mēs lemsim par iespējamo atbalstu. Tomēr ir jāsaprot, ka mēs nevaram kļūt par sponsoriem ikvienam projektam. Mēs tos rūpīgi izvērtēsim.
– Vai no fonda līdzekļiem atbalstu varētu gūt arī topošā filma “Dvēseļu putenis”, kas tiks uzņemta pēc Aleksandra Grīna romāna motīviem?
– Filma ir saistāma ar mūsu fonda mērķiem, mēs varētu piedalīties ar daļu no saviem līdzekļiem. Mēs sponsorēsim tikai konkrētas jomas, kas saistītas ar mūsu mērķiem.
– Runājot par piemiņas vietu sakopšanu – vai bieži nav tā, ka valstiskā līmenī vairāk uzsvars tiek likts uz Brīvības cīņu dalībnieku vietu sakopšanu, pievēršot mazāk uzmanības leģionāru atdusas vietām, ņemot vērā leģionāru pretrunīgo vēsturi?
– Lielas atšķirības šajā jomā nav. Brīvības cīņu dalībnieku piemiņas vietu kopšanai līdzi neiet starptautiskā neizpratne, ko noteikti jutīsim attiecībā uz leģionāriem. Neceriet, ka izpratne par leģionāru lomu visiem būs vienāda un tāda radīsies, jo pasaulē tā ir neērta tēma. Abas Otrā pasaules karā karojošās puses kopj savu karavīru piemiņas vietas Latvijā atbilstoši katras tradīcijām. Kad Lestenē tika veidoti Brāļu kapi leģionā karojušiem, tika atrasti arī pretējās puses karotāji un viņi arī ar cieņu tika apbedīti. Tas ir viens no audzinošajiem piemēriem. Karavīri neatkarīgi, kurā pusē karojuši, bija pildījuši savu profesionālo pienākumu. Jāatceras, ka karš ir neveiksmīgas politikas turpinājums, un tie bija cilvēki, kas pildīja savu profesionālo pienākumu.
– Kā fonds iecerējis godināt Latvijas septiņu starptautiskajās misijās kritušo karavīru piemiņu?
– “Latvijas Ģenerāļu klubs” jau ir ziedojis līdzekļus piemineklim, kas viņu godināšanai top Ādažu militārajā bāzē. Tam līdzekļus ziedojuši arī karavīri, un tas būtu viens no pirmajiem reālajiem darbiem, ko fonds par saviem līdzekļiem varētu īstenot. Sabiedrībai ir svarīgi skaidrot, kādēļ mūsu puiši nolika savas galvas, ka tā ir starptautiskās drošības politika. Nevar teikt, ka viņi aizstāvējuši svešas intereses, jo kolektīvā drošība ir mūsu interesēs, lai vajadzības gadījumā mēs saņemtu atbalstu no sabiedrotajiem. Piemiņas pasākumus misijās kritušajiem karavīriem īsteno un saikni ar viņu ģimenēm uztur vienības, kurās viņi dienējuši. “Latvijas Ģenerāļu klubs” savos pasākumos reģionos viņus godina. Ir svarīgi, ka novadnieki zina savus cilvēkus, kas karojuši starptautiskajās misijās.
