Mūžībā aizgājis leģendārā tranzistoru radio “Rīga” dizainers Modris Bakmanis 0
Pagājušajā nedēļā zemes klēpī guldīts dizainers Modris Bakmanis, aģentūru LETA informēja Latvijas Mākslinieku savienības pārstāvis Igors Dobičins.
1935. gadā dzimušais mākslinieks Bakmanis dizaina pamatus apguva pašizglītības ceļā, apgūstot galdnieka profesiju Rīgas Būvniecības tehnikumā, kas šobrīd nes Rīgas Celtniecības koledžas vārdu.
Bakmanis no 1960. līdz 1974. gadam strādāja vienā no lielākajiem Latvijas sakaru iekārtu izgatavotājiem – ražošanas apvienībā “Radiotehnika”, un no 1965. gada tās konstruktoru birojā “Orbīta”.
1968. gadā Bakmanis pabeidza Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslinieciskās konstruēšanas vakara kursus.
Rīgas radiorūpnīcā māksliniekam bija iespēja papildināt pieredzi rūpnieciskajā dizainā,
izstrādājot veidolu maketus un dizaina prototipus sava laika radiotehniskām novitātēm, pārnēsājamiem tranzistoru radiouztvērējiem “Rīga 103” (1967), “Rīga 302” (1968), radiolām “Rīga 101” (1967), “Rigonda-mono” (1972), portatīvai magnetolai “Amata” (1970), mērierīcēm un citiem.
No 1970.gada līdz 1973.gadam mākslinieks izstrādāja iepakojuma dizainu akustisko sistēmu ražotāja “VEF Radiotehnika RRR” produkcijai un grafiskā dizaina risinājumus skaņuplašu un kompaktkasešu vākiem. No 1975.gada līdz 1980.gadam Bakmanis bija mākslinieks arī bijušajā LPSR Sakaru ministrijas konstruēšanas biroja interjera nodaļā.
Mākslinieks izstādēs piedalījās kopš 1968.gada. Bakmaņa darbi bija iekļauti “VEF Radiotehnika RRR” zīmola produkcijā, tika pārstāvēti Latvijas, Krievijas, ārvalstu – Čehijas, Slovākijas, Polijas, Vācijas un citu valstu tehnikas gadatirgos, rūpniecības un saimniecības izstādēs.
No 1973. gada Bakmanis bija Latvijas Mākslinieku savienības (LMS) biedrs. Mākslinieks aktīvi darbojās LMS Mākslas fondā no 1973. līdz 1975. gadam un tā pakļautībā esošajos – Lietišķi dekoratīvajā kombinātā “Māksla” un Dekoratīvās mākslas kombinātā.
1998. gadā mākslinieku kā vīru kora “Tēvzeme” dalībnieku apbalvoja ar Triju Zvaigžņu ordeņa Pirmās pakāpes goda zīmi. 2000. gadā viņš saņēma 1991. gada barikāžu dalībnieku piemiņas zīmi
Bakmaņa barikāžu atmiņu pieraksti “Uz tām dienām atskatoties” atrodas 1991. gada barikāžu muzejā un apkopoti izdevumā “Barikādes. Latvijas mīlestības grāmata”, kas izdota 2001. gadā.
Latvijas Mākslinieku savienība izsaka līdzjūtību mākslinieka Bakmaņa tuviniekiem un kolēģiem.
