Nacionālā koda īpatnības – Vilis Daudziņš, Jānis Deinats un Sandra Krastiņa izstādē “#zvejniekadels” 0
Piektdien, 30. augustā, plkst. 19 Ventspils teātra namā “Jūras vārti”, klātesot autoriem – gleznotājai Sandrai Krastiņai, aktierim Vilim Daudziņam un fotogrāfam Jānim Deinatam -, tiks atklāta izstāde “#zvejniekadels”, aģentūru LETA informēja SIA “Kurzemes filharmonija” mārketinga un sabiedrisko attiecību speciāliste Antra Lācberga.
Izstāde “#zvejniekadels” ir rezultāts sadarbībai starp aktieri Daudziņu, gleznotāju Krastiņu un fotogrāfu Deinatu, atšķirīgās izteiksmes formās veidojot katram savu redzējumu par zvejnieka dēla tēlu šodien. Izstādē tiek turpināti meklējumi, kas aizsākās 2017.gada rudenī, izstādē “#dienasvaronis”, kas norisinājās Eduarda Smiļģa teātra muzeja, Rīgā – tajā tika meklēta atbilde uz jautājumu, kas ir šodienas varonis.
Vēsturiski Latvijas zvejā pastāvējusi paaudžu pieredzes izkopšana un pieredzes pārdošanas sistēma, kas veidojusi diezgan skaidru izpratni par amata pārmantojamību. Tomēr 1934. gadā Viļa Lāča romāns “Zvejnieka dēls” radikāli izmaina vārdu salikuma “zvejnieka dēls” uztveres būtību.
Lācis savā ziņā rada savdabīgu nacionālo kodu, personificējot un piešķirot noteiktu īpašību kopumu galvenajam varonim.
Gandrīz vai vienlaicīgi ar romāna iznākšanu aizsākas arī Zvejnieku svētku tradīcija, kas izveidojusies par tradicionāliem svētkiem – tie tiek atzīmēti jau kopš 1936. gada. 20. gadsimta otrajā pusē ar kino, literatūras un tēlotājmākslas palīdzību zvejnieka tēls tiek romantizēts un savā ziņā arī glorificēts, veidojot priekšstatu par zvejnieku kā vīrišķības iemiesojumu. Tādējādi zvejnieka tēls kļuva par sava laika varoni, kas dodas “cīņā” ar dabas stihiju – jūru.
20.gadsimta izskaņā sākušās politiskās un ekonomiskās pārmaiņas, veicina vērienīgas izmaiņas Latvijas zvejniecībā, tādējādi ne tikai izmainot procesus nozarē, bet arī mainās pati paaudžu pieredzes pārņemšanas sistēma. Pārmaiņu rezultātā paliek vien romantizēts zvejnieka tēls, kā rezultāta neizbēgami rodas jautājums, bet kur ir un ko šodien dara zvejnieka dēls.
Izvēlēto personāžu – zvejnieka dēlu – iemieso Daudziņš, kas šajā gadījumā ir ne tikai aktieris, bet arī zvejnieka dēls dzīvē.
Lai arī aktieriskā meistarība ļauj iemiesoties teju jebkurā tēlā, šoreiz tā ir reakcija uz konkrētu situāciju un jautājumu: “Kas tev ir zvejnieka dēls?”, un spēju to parādīt mirkļa tvērumā.
Mirklīgums raksturīgs ne tikai tēla fotofiksācijai, kuru īsteno Deinats, bet arī pašas izstādes norisei un laikam. Skatuve kā norises vieta alegoriski pastiprina mirklīguma klātbūtni, jo parasti uz tās notiekošie procesi ir gaistoši. Skatuve ir arī Daudziņa ikdienas ierastā vide, kurā šoreiz viņš atklājas nevis iestudēta tēla lomā, bet atveido pats sevi.
Krastiņas veidotais lielformāta darbs būs ne tikai skatāms, bet arī izstaigājams.
Darbā nolasāmās atsauces uz jūru, tomēr par pamatu izmantotās plastikāta plēves vairāk vedina domāt par pašreizējo jūras ekoloģisko situāciju. Daudziņa tēls, kas palielināts mērogā, liek koncentrēties uz detaļām, jo laukuma vēriens uzreiz nepieļauj ieraudzīt kopainu.
Iespēja pārvietoties pa darbu skatītāju rosina pašām veidot tēla kopainu. Vienlaicīgi šim procesam piemīt zināms drosmes aspekts, jo ir nepieciešama uzdrīkstēšanās iekāpt mākslas darbā un domāt par to. Iespējams, ka arī to var uzskatīt par zināmu varonību, izkāpt no komforta zonas, stāstīja Lācberga.
Izstādes kurators ir Uldis Pētersons. Ieeja izstādē ir bez maksas un tā apskatāma līdz 8.septembrim katru dienu no plkst.10 līdz 18.
