Foto: SHUTTERSTOCK

Pensiju apmērs attiecībā pret vidējo algu nākotnē būtiski samazināsies 3

Latvijā pensionāru īpatsvars kļūst arvien lielāks, darba ļaužu – arvien mazāks, tādēļ pensiju apmērs attiecībā pret vidējo algu valstī nākotnē krietni samazināsies. Pensiju sistēmu nopietni apdraud sabiedrības novecošanās, un Latvijas Bankas prognozes liecina: pašlaik pensionāru attiecība pret darbaspējīga vecuma iedzīvotājiem ir 37%, bet pēc gadiem četrdesmit tie varētu sasniegt 67%. Dažādi jomas eksperti pirmdien tikās diskusijā “Pensiju sistēma Latvijā – vai bumba ar laika degli?”, lai meklētu risinājumu šai problēmai.

VIDEO. “Vai ar viņu viss ir labi? Putina dīvainā uzvedība atkal piesaista uzmanību
“Sekas var būt nepatīkamas.” Politiķis par risku, ka Krievijā pie varas var nonākt daudz radikālāki spēki
VIDEO. “Zilīšu bataljonam” pirmie zaudējumi. Pa ceļam uz fronti pārdzērušies krievi sakaujas savā starpā
Lasīt citas ziņas

 

Lai nākotnes pensionāri saņemtu vairāk

CITI ŠOBRĪD LASA

“Nav viena brīnuminstrumenta, kas spētu šo problēmu atrisināt, taču varam īstenot vairākus pasākumus, lai pensiju sistēmu uzlabotu,” diskusijas ievaddaļā sacīja Latvijas Bankas Monetārās pārvaldes galvenais ekonomists Oļegs Tkačevs.

Lai gan jau šobrīd pensiju apmērs Latvijā ir samērā neliels un daudzi pensionāri dzīvo no rokas mutē, ekonomista aprēķini rāda, ka piešķirtais vecuma pensijas apmērs procentos no vidējās algas nākotnē samazināsies. Patlaban tie ir apmēram 40% no algas, 2030. gadā tie provizoriski varētu būt 37%, bet 2060. gadā – 24%.

Kādēļ tā notiek? “Pirmkārt, valstī paliek arvien mazāk iedzīvotāju, tādēļ arī samazinās nodokļu maksātāju skaits.

Tāpat cilvēka dzīvildze palielinās, tas nozīmē, ka cilvēki nākotnē pensijā pavadīs arvien vairāk gadu.” No malas varētu šķist, ka šo plaisu varētu atrisināt ar valsts budžeta palīdzību, taču O. Tkačevs gan norādīja, ka ar sabiedrības novecošanos saistīto izmaksu iekļaušana valsts budžetā apdraudētu valsts parāda ilgtspēju.

“Ja aizvietojamības koeficientu saglabātu esošajā līmenī, pēc četrdesmit gadiem pensiju izdevumi tuvotos 9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet valdības parāds tuvotos 80% no IKP.” Varbūt vajag palielināt nodokļus? “Arī tas nebūs efektīvi, jo sociālo iemaksu palielināšana tautsaimniecībai nenesīs pienesumu,” sprieda ekonomists, kurš piedāvāja vairākus variantus, kas, viņaprāt, situāciju varētu uzlabot.

“Pirmkārt, varētu palielināt sociālās apdrošināšanas iemaksu apliekamo bāzi, kas ļautu paaugstināt pensijas apjomu.

Otrkārt, valstij jādomā par demogrāfiju, uzlabojot dzimstības rādītājus un veicinot reemigrāciju.

Treškārt, piesaistīt pensionēšanās vecumu sagaidāmajam mūža ilgumam jeb, vienkāršiem vārdiem sakot, palielināt strādāšanas ilgumu. Taču, lai to īstenotu, nepieciešams sakārtot un uzlabot veselības aprūpes sistēmu.”

Tāpat būtu jāuzlabo valsts fondēto pensiju shēmas darbība un jāveicina iedzīvotājus veidot uzkrājumus. “Neskatoties uz to, pensiju sistēma Latvijā ir ekonomiski pamatota un finansiāli ilgtspējīga. Taču nepieciešamas vairākas korekcijas, lai nākotnes pensionāriem nodrošinātu pienācīgus ienākumus vecumdienās. Tāpat svarīgi apzināties, ka nepieciešamo pasākumu īstenošana prasīs laiku, tādēļ jāsāk rīkoties jau šobrīd, ja vēlamies situāciju uzlabot,” noslēgumā sacīja O. Tkačevs.

Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Tkačevs diskusijā par Latvijas pensiju sistēmas ilgtspēju rosināja pensionēšanās vecumu piesaistīt sagaidāmajam mūža ilgumam jeb palielināt strādāšanas ilgumu.
Foto: Ieva Leiniša/LETA

 

Jādomā par uzkrājumiem pašiem

“Nevajadzētu kāļus ar burkāniem samest vienā katliņā un baidīt sabiedrību. Ja cilvēks vairākus gadu desmitus būs godprātīgi veicis iemaksas vismaz no vidējās algas valstī, tad viņa atvietojamības līmenis pēc četrdesmit gadiem nenokritīs līdz 24%,” izmantojot tēlainus izteicienus, uzstājās Labklājības ministrijas valsts sekretārs Ingus Alliks.

Nākotnē pensiju kritums ir sagaidāms, bet vairāk jāsatraucas būtu tiem, kas par nākotni šobrīd domā pārāk pavirši, viņš piezīmēja.

“Vairāk nekā trešā daļa cilvēku veic ļoti mazas vai vispār neveic nekādas iemaksas un par šo jautājumu sāk domāt tikai tad, kad pensija ir degungalā. Taču tad jau ir par vēlu.”

Diskusijā piedalījās arī Finanšu nozares asociācijas pārstāve un “SEB dzīvības apdrošināšana” valdes priekšsēdētāja Kristīne Lomanovska, kura tāpat kā iepriekšējie runātāji uzsvēra – katrs pats ir atbildīgs par savām finansēm, tostarp pensiju. Tāpēc ir jādomā par uzkrājumu veidošanas veicināšanu pensiju 3. līmenī.

“Cilvēkus varētu automātiski iekļaut šajā līmenī ar tiesībām atteikties no šīs sistēmas, ja kādu iemeslu dēļ viņš nevēlas veikt uzkrājumus. Tas palielinātu to cilvēku skaitu, kas nodrošina sev vecumdienas,” savu versiju piedāvāja K. Lomanovska. Turpinot, ka valstiski būtu jādomā arī par uzkrājumu caurspīdīgumu, lai ikviens, kas veic pensiju iemaksu 3. līmenī, to var apskatīt portālā “latvija.lv”. Tādējādi šīm personām būtu iespēja ērtā veidā iegūt visaptverošu informāciju par pensiju uzkrājumu apjomu.

 

Par demogrāfiju domā negribīgi

Citu problēmu akcentēja Pēteris Leiškalns, Latvijas Darba devēju konfederācijas sociālās drošības un veselības aprūpes eksperts. Lai gan kungs jau ir pensionēšanās vecumā, viņš joprojām aktīvi strādā, tādējādi pierādot, ka sirma galva un cienījams vecums automātiski nenorāda par darbaspējas nespēju.

“Mūsu valdībai labpatīk domāt īstermiņā, bet demogrāfijas problēmas šādā veidā nevar atrisināt. Šos jautājumus nevar atrisināt vienas valdības valdīšanas laikā, tādēļ politiķi bieži vien uz to neiespringst, jo “augļi” būs redzami tikai pēc divdesmit gadiem, kad viņu valdīšanas laiks, visticamāk, jau būs beidzies. Šobrīd piedzīvojam ļoti strauju strādājošo skaita kritumu, tādēļ ir jāuzlabo demogrāfija, izglītības sistēma un jāsakārto nodokļu politika, apkarojot ēnu ekonomiku. Un ne mazāk svarīgi – jāveicina ticība pensiju sistēmai, jo ļoti liela sabiedrības daļa uzskata, ka tā ir netaisnīga.”

Viņam piekrita arī demogrāfs Ilmārs Mežs, kurš uzsvēra – politiķi domā īstermiņā, tādēļ nav jābrīnās, ka joprojām esam viena no Eiropas Savienības valstīm, kas visvairāk ietaupa uz demogrāfijas rēķina, mazāk nekā citas valstis atbalstot jaunās ģimenes ar bērniem.

SAISTĪTIE RAKSTI
“Diemžēl, bet zemie dzimstības rādītāji un straujā reemigrācija mums sāks “sāpēt” tikai pēc vairākiem gadiem. Tad, kad būs jau par vēlu.

Protams, šobrīd ir ļoti ērti dzīvot ar tik maz bērniem, jo var ietaupīt sociālā budžeta līdzekļus, bet ilgtermiņā tas radīs lielas problēmas. Taču potenciāls ir, un valsts var uzlabot ģimenes politiku, tikai to darīt ir jāgrib.”

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
VIDEO. “Vai ar viņu viss ir labi? Putina dīvainā uzvedība atkal piesaista uzmanību
“Sekas var būt nepatīkamas.” Politiķis par risku, ka Krievijā pie varas var nonākt daudz radikālāki spēki
VIDEO. “Zilīšu bataljonam” pirmie zaudējumi. Pa ceļam uz fronti pārdzērušies krievi sakaujas savā starpā
Vai mežā kritušu koku drīkst sazāģēt un vest to mājās, lai izmantotu malkai? 104
Pilnībā mainījis savu dzīvi! Ar ko tagad nodarbojas kādreiz TV skatītāju iemīļotais Valters Krauze? 19
Lasīt citas ziņas

Finanšu partneris - LANDE

Sadarbības projekts
“Izmisuma vadīti krievi varētu šķērsot arī “zaļo” robežu.” Iekšlietu ministrs par Krievijas “mobilizācijas bēgļiem”
“Sekas var būt nepatīkamas.” Politiķis par risku, ka Krievijā pie varas var nonākt daudz radikālāki spēki
Pirmdien Latvijā demonstrēs augstas mobilitātes raķešu artilērijas sistēmas HIMARS
VIDEO. “Vai ar viņu viss ir labi? Putina dīvainā uzvedība atkal piesaista uzmanību
Olafs Zvejnieks: Četri soļi atkarības pārvarēšanai
13:26
Zeiļa: Ja no darba tirgus izkritušos cilvēkus ar invaliditāti izdotos integrēt atpakaļ darba tirgū, tas dotu vairākus desmitus tūkstošu jaunu darbinieku
12:30
“Izmisuma vadīti krievi varētu šķērsot arī “zaļo” robežu.” Iekšlietu ministrs par Krievijas “mobilizācijas bēgļiem”
12:12
Vēl gaidāma atvasara? Vai tomēr pirmais sniegs? Izskan pirmās prognozes par laikapstākļiem oktobrī 4
Slepenas pazemes pilis ar mākslīgiem dārziem un peldbaseiniem, pārtikas krājumi pieciem gadiem – miljardieri gatavojas apokalipsei
Ukrainā diennakts laikā iznīcināti 400 iebrucēji
VIDEO. “Zilīšu bataljonam” pirmie zaudējumi. Pa ceļam uz fronti pārdzērušies krievi sakaujas savā starpā
Vai tiešām sašķobījusies Raimonda Paula veselība? Krauze atklāj, kā patiesībā jūtas komponists 16
Krievu, kurš protestēja pret tanka T-34 Narvā pārvietošanu, deportē no Igaunijas 85
VIDEO. Igaunijas mežos pamanīts liels retums – lācene ar četriem mazuļiem 10
FOTO. VIDEO. Policija brutāli izrēķinās ar Krievijas iedzīvotājiem, kuri izgājuši ielās, protestējot pret mobilizāciju 92
Zaļā tēja – mūsdienu jaunības eliksīrs?
Ausis dzestrs rīts. Kādus laikapstākļus sola pa dienu?
Ditas Lases ideāla buljona noslēpumi: “Svarīgi izmantot aukstu ūdeni!”
Latvijā ražotas kazas piena un citu garšu želejkonfektes pērk arī Igaunijā 2
Pēc mobilizācijas izsludināšanas Krievijā Putins aizbraucis atpūsties 42
Vai drīkst atlaist, ja nevēlas mainīt darba vietu?
VIDEO. Tasmānijas krastos izskaloti simtiem vaļu
VIDEO. Iemūrē kapsulu ar vēstījumu nākamajām paaudzēm
Atklāj, cik Krievijas pilsoņi jau lūguši patvērumu Latvijā mobilizācijas dēļ
Mūžībā aizgājusi kādreizējā NEPLP vadītāja Aija Dulevska Cālīte
Putins nav atļāvis Krievijas ģenerāļiem atkāpties no Hersonas, jo tas izskatītos pēc pazemojošas sakāves 95
Naktī nezināmi vandaļi Krievijas karoga krāsās nokrāsojuši uzrakstu “Bolderāja” 24
Putinam bija interese par vienu cilvēku… Erdogans atklāj ukraiņu gūstekņu atbrīvošanas aizkulises
ASV draud Krievijai ar smagām sankcijām aneksijas gadījumā
“Pēc Vairas Vīķes-Freibergas neviens prezidents nav uzstādījis Latvijas ilgtermiņa attīstības plānus!” norāda Ēķis 31
“Ir jāceļ minimālās algas, lai izvilktu darbinieku no verdzības stāvokļa!” Feldmans skaidro, kā rīkojās igauņi 41