NATO mudina turpināt sankcijas pret Krieviju 3
Krievijai noteiktās smagās ekonomiskās sankcijas ir jāatstāj spēkā, lai piespiestu Maskavu pildīt Minskas miera vienošanos, trešdien paziņoja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
“Starptautiskajai sabiedrībai ir jāturpina vērst spiediens pret Krieviju, lai tā ievērotu savas saistības, īpaši ņemot vērā, ka drošības situācija Ukrainas austrumos saglabājas nopietna,” pēc NATO valstu ārlietu ministru sarunām ar Ukrainas kolēģi sacīja Stoltenbergs. “Ir svarīgi, ka tiek saglabātas ekonomiskās sankcijas.”
Eiropas Savienība (ES) noteica Krievijai ekonomiskās sankcijas pēc tam, kad virs prokrievisko teroristu kontrolētās Austrumukrainas 2014.gada jūlijā tika notriekta Malaizijas pasažieru lidmašīna. No 28 ES dalībvalstīm 22 ir arī NATO sastāvā.
Sankcijas periodiski ir jāatjauno, turklāt līdz ar Donalda Trampa uzvaru ASV prezidenta vēlēšanas sākušas vairoties bažas, ka viņš varētu uzsākt maigāku kursu attiecībās ar Krieviju.
Tikšanās ar Ukrainas ārlietu ministru Pavlo Kļimkinu demonstrēja NATO “stingro atbalstu” Kijevai situācijā, kad “masveidā pieauguši pamiera pārkāpumi”, uzsvēra NATO ģenerālsekretārs.
“Krievijai ir liela atbildība, lai panāktu konflikta apturēšanu,” viņš piebilda, paužot nožēlu, ka nesenajās Francijas, Vācijas, Krievijas un Ukrainas sarunās nav panākts nekāds progress.
Krievija 2014.gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014.gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, ES, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.
