Pēc četriem no rīta brāļi sākuši rīkoties, lai slēptu nozieguma pēdas. Tika pamodināts un aicināts palīgos J. Sutirins, kurš kautiņa un slepkavības laikā gulējis piedzēries Kuzmanes mājā. Līķi iekrāvuši auto bagāžniekā, bet pašu auto piekabinājuši traktoram un aizvilkuši uz dīķi Čakšas ciemā. Auto iestūmuši dīķī, taču tas bijis par seklu un auto jumts palicis redzams. Tad auto ar līķi aizvilkts uz Kuzmanes mežu, kur apklāts ar zariem. 37
Ap desmitiem no rīta Kuzmanu ģimene un Sutirins sapulcējušies, lai lemtu, ko iesākt. Māte ierosinājusi auto un līķi sadedzināt, bet pārpalikušos kaulus sasmalcināt un sabērt grāvi ar ūdeni. Dedzināšana ilgusi vairāk nekā četras stundas, pēc kuras izņemts pārogļojies līķis. Pilnībā nesadegušos kaulus sasmalcināja, izbēra grāvī, daļu izkaisīja mežā un iebrauktā traktora sliedēs uz meža ceļiem. Tieši šajās sliedēs meklētāji uzgāja Kalvāna mirstīgās atliekas – jau pēc tam, kad 9. maijā tika atrasta ugunskura vieta. Ar autogēnu sadalījuši to, kas bija palicis pāri no auto, un nogremdējuši ūdenī.
Lai novērstu aizdomas, Kuzmane pati pēc divām dienām ziņojusi policijai, ka Kalvāns pret viņas gribu iekļuvis viņas mājās (un pēc tam pats devies prom), par ko tika uzsākts kriminālprocess. Policija konstatējusi, ka biežo īsziņu saturs abu starpā liecinājis, ka abi daudz kontaktējušies, tikušies un arī strīdējušies. Savas dzīves pēdējo piecu dienu laikā Kalvāns Kuzmanei zvanījis 23 reizes.
