Nāves spriedums gliemjiem, kuri milzu skaitā saradušies bojāt augus 46
Inita Šteinberga, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
Lietus periods ļoti paticis gliemjiem, un tie milzu skaitā saradušies bojāt augus. Tie nogļoto un iegrauž augļus (tomātus, papriku, kabačus, vīnogas), uzrāpjoties pat pārsteidzošos augstumos. Lai arī esmu par saudzīgu attieksmi par dabu, šāda rīcība uzdzen niknumu.
Kā izeju bezspēcības un izmisuma brīdim, kas iestājies patlaban (sausā laikā gliemji bija pieciešami), pietaupu zilās granuliņas.
Dažas granuliņas vakarā nokaisu ap samitrinātu (siltumnīcā) vai salijušu augsni (dārzā), un no rīta glumie nedraugi, kas nākuši uz izrīšanos, beigti gan.
Granuliņu saturu labāk nelasu, tikai instrukciju. To arī stingri ievēroju.
Granulas var pakaisīt arī zem hostām vai ap kādu citu gliemju iekārota auga kātu. Pa gaisu mīkstmieši vēl, par laimi, nelido, un pietiek ar indi, kas nobērta uz viņu takas, kas ved uz iemīļoto ēsmu.
Lai putni nepamanītu granulas (nezinu, vai zilas vispār ēstu), uzmetu tām augu lapiņas.
Sev par prieku novēroju, ka dažādi kukaiņi iet pāri granuliņām un nenobeidzas.
Ar vienu paciņu indes (100 g), saudzīgi lietojot, man pietiek visai sezonai.
