Cienījamais diriģents Ivars Cinkuss (”Kormeistara darbs Līgo zīmē padarīts”, 22.06.2012.) ļoti maldās, uzskatīdams, ka Raimonda Paula dziesmā “Manai dzimtenei” ar Jāņa Petera tekstu ir draudēts ar 1905. gadu, ar jaunu asinslietu.

Lasītākie

Kokteilis

Vērsis – kakls, rīkle, Vēzis – vēders: kādas un kāpēc ir katras zodiaka zīmes vārīgākās vietas?

TV24

Māris Balodis: Šis vīruss pa gaisu nelido – to uzņem ar pārtiku

Neviens nevēlas piedzīvot stipras galvassāpes: 4 alkoholiskie dzērieni, kas izraisa vissmagākās paģiras

Lasīt citas ziņas

Ir taču loģiski, ka pēc 1873. gada, pēc Pirmajiem latviešu dziedāšanas svētkiem, kam dzejolis veltīts, nāks arī 1905. gads ar asinslietu, vēlāk nāks aicinājums iet strēlniekos. Dzejnieks izvēlējies dažus nozīmīgus posmus tautas vēsturē, kuros latviešus pavada dziesma.

Tāpat maldās tie, kas dziesmā “Pūt, vējiņi!” saskata dzeršanas slavinājumu. Nezinu otru dziesmu, kurā tik spēcīgi izskanētu indivīda un tautas griba pašiem lemt savu likteni, veidot savu dzīvi, lemt bez pamācītājiem, priekšā sacītājiem. Vienā pantā trīs reizes atkārtojas “pats”. Ne jau dzērāju dziesmu tauta pieprasīja nebrīves gadu Dziesmu svētkos.