Reklāmfoto

T. s. pasaules gala filmas, kurās planētai Zeme draud kāds postošs ļaunums (parasti – citplanētieši, retāk – komētas, epidēmijas, globālā sasilšana), īpašu popularitātes vilni piedzīvoja deviņdesmitajos gados, kad cilvēce nenovēršami un ar tramīgu māņticību tuvojās maģiskajam gadskaitlim “2000”. 


Lasītākie

7 pārtikas produkti un dzērieni, kas veicina grumbu veidošanos un paātrina novecošanos 25

Ziemeļamerikas indiāņu zvēru horoskops. Uzzini, kurš dzīvnieks esi tu! 17

4 ikdienišķas un efektīvas lietas: tās palīdz tikt vaļā no liekā svara, ja tev nepatīk sportot 3

Lasīt citas ziņas

Pazīstamākie piemēri ir Rolanda Emeriha “Neatkarības diena” (1996) ar Vilu Smitu un Maikla Beja “Armagedons” (1999) ar Brūsu Vilisu un Benu Afleku. Pēdējos gados šī tendence atgriezusies, vispirms virknē filmu apspēlējot maiju pareģojumu par pasaules gala iestāšanos 2012. gadā; kaut arī datums ir sekmīgi pārdzīvots, no pasaules gala tēmas filmu veidotāji atteikties joprojām negrib. Pēdējo nedēļu aktuālajam Rīgas kinoteātru repertuāram, kurā pasauli no ļauniem citplanētiešiem glābj Supermens un no zombijiem – Breds Pits, nu pievienojas režisora Giljermo del Toro darbs “Pacific Rim: uzbrukums Zemei”.

{source}
<iframe width=”640″ height=”360″ src=”//www.youtube.com/embed/5guMumPFBag” frameborder=”0″ allowfullscreen></iframe>
{/source}

Laba diena, lai pārskatītu savus ikdienas paradumus. Horoskopi 29. aprīlim

Eiropas Savienība ierobežos darījumus ar skaidru naudu

VIDEO. Pieļauj iespēju, ka sieva varētu būt dzīva. Vīrs nav pārstājis Annas Jansones meklēšanu

Filma vēsta par dzīvi uz planētas tuvā nākotnē, kad Zemi iekarot pa starpgalaktisku tuneli Klusajā okeānā ierodas milzīgas agresīvas būtnes, kas mērķtiecīgi posta pasaules lielākās pilsētas ar nolūku iznīcināt civilizāciju. Taču civilizācija nolemj cīnīties pretī – izgudro īpašas kaujas mašīnas jeb jēgerus milzīgu robotu formā, ko ar neironu saslēguma palīdzību vada īpaši apmācītu pilotu pāri. Kad iebrucēju skaits strauji pieaug un ASV valdība nolemj jēgeru programmu slēgt, maza grupiņa atlikušo cīnītāju sapulcējas, lai dotu pēdējo pretsitienu nezvēriem.

Filmas scenārija loģikas līkločiem nav vērts pievērst sevišķu uzmanību – tas mērķtiecīgi rakstīts ar nolūku attaisnot 3D efektu lietojumu, tādēļ arī filmas žanrs neveikli svārstās starp action un zinātnisko fantastiku.

Taču iecerētais specefektu lietojums realizēts nudien meistarīgi – filmā nenoliedzami visaizraujošākais ir nevis sižets vai aktierspēle, bet gan tieši kaujas ainas okeānā un pilsētu drupās, kad jaunā aktiera Čārlija Hanema atveidotā pilota vadītais jēgers cīkstas ar vienu citplanētieti pēc otra. Mērogu izmantojums liek skatītājam pašam sajusties sīkam un niecīgam un izjust patiesas bailes no nezvēros ietvertā apokalipses apsolījuma.

Režisors Giljermo del Toro var lepoties ar spēju uz ekrāna uzburt efektīgu un trāpīgu baiļu un vientulības izjūtu; visspožāk viņš to spējis panākt 2006. gada fantāzijas drāmā “Pāna labirints”, līdzīgas noskaņas jūtamas arī viņa “netradicionālo supervaroņu” ciklā “Ellespuika” (2004, 2008, sagatavošanā ir arī trešā daļa). Trīsdimensionālā kino cienītājiem “Pacific Rim” tādēļ būs īsts saldais ēdiens.

Izsmalcinātu sižetu vai psiholoģiski izkoptus personāžus gan te labāk nemeklēt; tomēr darbs bez cīņas ainām var lepoties arī ar spīdošu “bērnības traumas” epizodi, kad pa sagrautas pilsētas drupām no briesmoņa – arhetipisku baiļu iemiesojuma – bēg mazā Rinko Kikuči varones bērnība zilā mētelītī.

“Pacific Rim” gan tā arī nepaskaidro šīs un citu “pasaules gala novēršanas” filmu popularitāti. Kādēļ cilvēce tik ļoti meklē briesmu cēloni ārpusē, ja labi zināms, ka planēta ies bojā pavisam drīz no mūsu pašu rokas? Par to, kā viss beidzas filmā, gan jautājumus var neuzdot – “Pacific Rim” ir kārtējais darbs, kura sižets apliecina, ka civilizācija ir pelnījusi dzīvot un uzvarēt, lai kādi starpgalaktiski mošķi arī nelīstu laukā no okeāna.