Neko sev! Latvijas Universitātes rektors mēnesī saņem tādu algu, par kādu daudzi pat gadā nesapņo 0
LA.LV daudz rakstām par darbu – darba meklējumiem un negodīgām algām. Esam pat izveidojuši atsevišķu sadaļu, kur lasāmi visi šie raksti. Lielākā daļa no tiem ir par negodīgi zemām algām ikdienas darba veicējiem. Taču šķietami negodīga alga var būt arī uz otru pusi – negodīgi liela alga.
Skolu un augstskolu darbinieku darbs ir ļoti svarīgs. Nav noslēpums, ka viens no pamatiem iespējami labākai nākotnei – gan paša, gan valsts – ir laba izglītība. Skolā mēs iegūstam pamatu pamatus, bet augstskolā – profesionālas zināšanas, kas noder gan profesionālajā darbībā, gan arī ikdienā.
Vietnē “X” vairāki vērīgi ļaudis izteikušies par šo tēmu, analizējot Latvijas Universitātes (LU) publicēto informāciju par 2025. gada decembra atalgojumu LU amatpersonām.
Kā redzams tabulā, LU rektoram Gundaram Bērziņam alga decembrī tik liela, cik daudzi mums gada laikā nenopelna – 21775,62 eiro. Bērziņš ir vienīgais ar algu virs 20 tūkstošiem eiro, taču arī citiem darbiniekiem, šķiet, nav par ko sūdzēties. Vēl sešas amatpersonas decembrī saņēmušas algu virs 10 tūkstošiem eiro. Un vēl sešas – virs 5 tūkstošiem eiro. Vismazāk saņēmuši Akadēmiskās šķīrējtiesas locekļi – 50 eiro.
Soctīklotāju viedokļi, redzot šāda apmēra atalgojumus, ir skarbi. Piemēram, Normunds raksta: “Kārtejais apliecinājums, ka valsts sektors, jo sliktāk-pelēkais sektors (kam pieder LU? Pati sev?), ir neefektīvs. Par tādu atlīdzību LU bija jābūt Top 250 universitātei pasaulē! Patiešām nevarēja atrast labus darbiniekus par krietni mazāku algu? Uz šiem amatiem pat bija konkurss…”
Arī Nilam ir, ko teikt: “Redzot, ka dekāne paņem mēnesī vairāk nekā 8 tūkstošus, kamēr lektoram savā fakultātē par lekcijām maksā 14 eur/h, viegli atmodināt marksisma potenciālu.”
Kas sakāms komentētājiem?
“Lielā algu plaisa starp dekānu un lektoru nav morāla kļūda, bet politiskās sistēmas produkts. Sistēma atalgo tos, kas uztur struktūru un procedūras, nevis tos, kas rada saturu. Kamēr izglītības kvalitāte nav politiski atbildīgs rezultāts, lektora darbs paliks lēts, vadība – dārga.”
“Ļoti dīvaini, ka Humanitāro zinātņu fakultātes dekāne saņem lielāku atalgojumu nekā Eksakto zinātņu fakultātes vai Juridiskās fakultātes dekāns.”
“Un, kad paskaties norvēģus (NTNU) un itāļus (Milānu), kuru skolās ir 45 tūkstoši studentu (tikpat, cik mums visās kopā), un tās ir top 50 ES universitātes, bet viņu rektori saņem mazākus atalgojumus, tad gan saproti, ka alga nav piesieta KPI.”
“Tie cipari ir kaut kādi kosmiski. Es vēl saprastu, lūdzu, 10 tūkstoši mēnesī – tas ir OK, bet pāri 20 tūkstošiem… Tieši ko tāāādu dara viņš?”
“Tā ir visā publiskajā sektorā. Tiem, kuri dara melno darbu, maksā pabalstu, nevis algu…”
“Un šādas algas ir iespējamas tikai tāpēc, ka tiek piesaistīts liels skaits maksas studentu no trešajām valstīm. Jo vairāk migrantu studentu, jo lielākas algas iespējamas augstskolu vadībai – līdz ar to viņi ir tieši ieinteresēti piesaistīt sev maksimāli daudz šādu studentu.”
Redzot, ka dekāne paņem mēnesī vairāk nekā 8 tūkstošus, kamēr lektoram savā fakultātē par lekcijām maksā 14 eur/h, viegli atmodināt marksisma potenciālu. pic.twitter.com/zqf3TiFuy9
— Nils S. Konstantinovs (@lasitajs_nr1) February 1, 2026
Kārtejais apliecinājums,ka valsts sektors,jo sliktāk-pelēkais sektors (kam pieder LU? Pati sev?), ir neefektīvs.
Par tādu atlīdzību LU bija jābūt Top 250 universitātei pasaulē!
Patiešām nevarēja atrast labus darbiniekus par krietni mazāku algu? Uz šiem amatiem pat bija konkurss… https://t.co/8f7lFY36D5— Normunds Šlitke 🙏🇺🇦 (@NormundsS) February 1, 2026
Vai šāds atalgojums ir atbilstošs?
