Vai Stoltenbergs tiešām bija gatavs mainīt Baltijas valstu likteni? Bijušais Latvijas vēstnieks NATO komentē skaļos apgalvojumus 0
Šodien plašu sabiedrības uzmanību izpelnījās publikācija, kurā izskanēja interpretācijas par bijušā NATO ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga iespējamu gatavību piekāpties Krievijai. Publiskajā telpā raisījās plašas diskusijas un dažādi vērtējumi. Lai skaidrotu situāciju un sniegtu faktos balstītu skatījumu uz notikušo, savu komentāru LA.LV sniedzis bijušais Latvijas vēstnieks NATO (no 2019. līdz 2023. gadam) Edgars Skuja.
Minētajā publikācijā, atsaucoties uz ārvalstu medijiem, tika apgalvots, ka Stoltenbergs 2021. gadā sarunās ar Krieviju esot bijis gatavs apspriest NATO militārās klātbūtnes samazināšanu Austrumeiropā un tā dēvētās “buferzonas” izveidi pie Baltijas valstīm. Rakstā tika minēts, ka Krievija šo piedāvājumu noraidīja, jo nevēlējās kompromisus un tiecās pēc pilnīgas kontroles reģionā.
Edgars Skuja skaidro: “2021. gada beigas un 2022. gada sākums bija ļoti spraigs laiks NATO, un notika aktīvas diskusijas. Vērtējot Jena Stoltenbergs grāmatu, nevar izdarīt secinājumus par kaut kādu nodevību vai “iztirgošanu”.
Jāvērtē fakti – Stoltenberga kā NATO ģenerālsekretāra darbības laikā tika pieņemts lēmums par NATO klātbūtni un kaujas grupu izvietošanu Baltijas valstīs, kuras visu laiku, īpaši pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, tiek stiprinātas.
2022. gada beigās NATO saņēma krievu ultimātu par militārās klātbūtnes atvilkšanu no austrumu flanga. Tas tika apspriests starp dalībvalstīm un pilnīgā vienprātībā noraidīts.
Tika lemts sasaukt NATO – Krievijas padomi, jo atsevišķi sabiedrotie par to iestājās. Šajā padomes sanāksmē Krievijas prasības par karaspēka izvešanu tika noraidītas, un dalībvalstīm bija stingra nostāja un prasības attiecībā uz Krievijas rīcību pret Ukrainu. Latvijas pozīcija šajā sanāksmē bija ļoti stingra. Krievijas nostāju šī padomes sēde nemainīja.
Viedokli, ka Krievijas prasības tiek noraidītas, J. Stoltenbergs arī pauda. NATO lēmumu pieņemšanas procedūra nosaka, ka ģenerālsekretārs pārstāv dalībvalstu viedokli – viņa mandāts nāk no dalībvalstu sanāksmēm, un viņš pauž to viedokli, par ko dalībvalstis ir vienojušās.
Mums šobrīd jāvērtē fakti, nevis interpretācijas, ko kāds medijs vai komentētājs izplata. Un fakti liecina, ka NATO šajā periodā saglabāja vienotu un konsekventu pozīciju, skaidri noraidot Krievijas prasības un vienlaikus stiprinot kolektīvo aizsardzību.”
