Nevar runāt sankciju valodā 0
Lai veicinātu pilsoniskās sabiedrības attīstību Baltkrievijā, Latvija ir gatava vienpusēji izskatīt iespēju samazināt vīzu nodevu Baltkrievijas pilsoņiem, šādu iespēju pieļauj ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
Eiropas Savienības (ES) Ārlietu padomē viņš atzinis, ka ES un Baltkrievijai jāspēj vienoties par vīzu atvieglojumiem, bet, ja tas netiks darīts, Latvija varētu īstenot savu risinājumu. Baltkrievijas vēstniecības pirmais sekretārs Ivans Griņevičs, komentējot E. Rinkēviča teikto, uzsver, ka Baltkrievija vienmēr iestājusies par vīzu režīma atvieglošanu ar ES, tostarp pilnīgu vīzu režīma atcelšanu. “Mēs apsveiktu arī konkrētus soļus no mūsu Eiropas kolēģiem šajā virzienā,” sacīja I. Griņevičs.
Latvijas iecere neesot saistīta ar valstu ekonomiskajām attiecībām, bet gan iespējām veicināt demokrātiju kaimiņvalstī, turklāt vīzu atvieglojumi sekmētu arī Baltkrievijas studentu iespējas studēt ES dalībvalstīs un tādējādi uzturēties Rietumu demokrātijas vidē.
“Lai mūsu kaimiņvalstī būtu progress demokrātijas jomā, mēs nevaram runāt sankciju un spēka valodā,” teica ministrs. Runājot par ES nevēlamo personu sarakstu no Baltkrievijas, ministrs uzsvēra, ka pirms iekļaušanas tajā cilvēks ir rūpīgi jāizvērtē, nevis jāvadās pēc kategorijām “patīk” vai “nepatīk”.
I. Griņevičs uzsver, ka Baltkrievija pastāvīgi mēģinājusi nodot ziņu Eiropas partneriem par sankciju un ultimātu valodas neproduktivitāti divpusējās attiecībās. Baltkrievija ir atvērta dialogam, kas balstīts uz cieņu un izdevīgumu visās sadarbības jomās ar ES un arī atsevišķām tās valstīm.
E. Rinkēviča vērtējumā Latvijas un Baltkrievijas attiecības ekonomiskajā jomā ir pragmatiskas. “Mums ir atšķirīgs skatījums uz politiskās sistēmas attīstību kaimiņvalstī. Mēs vēlamies politieslodzīto atbrīvošanu un esam pret atsevišķu likumu īstenošanu,” teica ministrs.
Tikmēr I. Griņevičs, pieminot Eiropas kritiku par politieslodzītajiem Baltkrievijā, šo jēdzienu sauc par “pastāvīgu propagandas štampu” un skaidro, ka Baltkrievijas likumdošanā neesot politisku pantu. “Pilsoņi, kurus Eiropas politiķi dēvē par politieslodzītajiem, ir tiesāti pēc konkrētiem krimināllikuma pantiem,” teica I. Griņevičs.
