21
Skolas slēdz “pa kluso”
Arī likvidācijas var būt dažādas. Piemēram, Mežotnes internātvidusskola likvidēta pilnībā un mācības tur vairs nenotiek. Savukārt likvidētajā Bauskas novada Ozolaines pamatskolā mācības turpināsies, taču nu tā būs Vecsaules pamatskolas struktūrvienība. Tātad optimizācija tiek veikta, atsakoties no skolas administratīvā aparāta.
Tomēr izglītības iestādes pārveide par citas skolas struktūrvienību var būt sākums lēnai un pakāpeniskai skolas izzušanai pavisam. Rau, pavisam netālu no Bauskas – Tērvetes novadā – maija beigās pēdējo reizi skanēja skolas zvans Bukaišu skolā, kas kopš 2014. gada bija Augstkalnes vidusskolas struktūrvienība. Nu pašvaldība nolēmusi mācības tajā vairs neīstenot. Bukaišu skolas gals pat neparādās Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) statistikā par šogad slēgtajām skolām, jo tā jau bija tikai struktūrvienība, kuras slēgšana ar ministriju vairs nav jāsaskaņo. Tērvetes novada domes priekšsēdētāja Dace Reinika teic, ka šajā mācību gadā Bukaišos bija vien 17 skolēni un vēl seši pirmsskolēni. Skolā strādāja astoņi skolotāji un četri tehniskie darbinieki. Šogad skolā būtu tikai 13 bērni, tāpēc turpmāk viņi mācīsies Augstkalnē.
Arī attiecībā uz Bauskas novada skolu struktūrvienībām pašvaldība nevar solīt, ka tās tiks saglabātas. Piemēram, Jaunsaules pamatskola, kurā bija vairāk nekā 20 skolēni, 2009. gadā tika pievienota Vecsaules pamatskolai.
“Pilnvērtīgi izglītību tik mazam skolēnu skaitam Jaunsaulē vairs nebija iespējams nodrošināt,” saka I. Ruhocka. Šajā mācību gadā sešus skolēnus skoloja tikai viena skolotāja, kas jau atradusi darbu citur. Jau pieminētajā Ozolaines pamatskolā pagaidām tāpat kā līdz šim varēs mācīties līdz 9. klasei. Bet kā būs tālāk, to rādīs laiks, atzīst I. Ruhocka. Viņa neslēpj: dzīve pierāda, ka skolas pārveide par citas skolas struktūrvienību var būt pirmais solis ceļā uz izglītības iestādes pilnīgu likvidāciju. “Taču pašvaldība nevar ilgstoši uzturēt administrāciju un tehnisko personālu skolās, kur ir tikai 20 bērnu. Izmaksas ir milzīgas,” piebilst pašvaldības pārstāve.
Situācija nokaitēta
Ozolaines pamatskolā gan ir 74, nevis 20 skolēni. Te optimizācijas iemesls ir ne tikai samērā nelielais skolēnu skaits, bet arī tas, ka skola atrodas mācībām nepiemērotās ēkās: bijušajā kolhoza kantorī un kultūras namā. Skola dibināta vien pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados, un piemērotas ēkas pagastā nebija.
“Mēs skatāmies, cik ir izglītojamo uz vienu pedagogu. Ja ir tikai 4,5 skolēni uz vienu skolotāju, tas tomēr ir par maz,” teic I. Ruhocka. “Bieži dzirdam, ka lauku pedagogi ir mazāk novērtēti nekā pilsētu, jo pelna mazāk. Taču, ja pilsētas skolās uz vienu pedagogu ir 11 vai 12 bērni, bet laukos – pieci, tad jājautā, vai ir taisnīgi lauku un pilsētu pedagogiem maksāt vienādu atalgojumu. Taču mums ir lauku skola, kur ir astoņi skolēni uz vienu pedagogu un tur par likmi pelna 800 eiro. Esam sarēķinājuši: lai pedagogs varētu pieklājīgi nopelnīt, pamatskolā jābūt vismaz 200 skolēniem.”
Turpinot sarunu par Ozolaines vidusskolu, I. Ruhocka stāsta, ka skolas direktorei saziņā ar pašvaldību būs arī tiesības lemt, vai saglabāt Ozolainē klasi ar mazu bērnu skaitu vai arī piedāvāt attiecīgās klases skolēniem mācības septiņus kilometrus attālajā Vecsaules pamatskolā. “Pašlaik viss ir procesā, nav viegls periods šīm skolām. Ir darba līgumu uzteikumi, ir darbinieku līdzšinējā darba izvērtēšana, jo notiek reorganizācija, apvienošana – visi darbinieki nepaliks. Paliks tie, kam labākie darba rezultāti.” I. Ruhocka gan teic: ja arī kādam skolotājam darbu uzteiks, pavisam bez darba viņš nepaliks, jo lielākā daļa reorganizējamo skolu pedagogu savieno amatus, strādājot vēl kādā izglītības iestādē. Pavisam darbu zaudēšot tikai viens pensijas vecuma pedagogs.
Tomēr situācija skolā un tās struktūrvienībās, šķiet, bija tiešām nokaitēta, jo gan pašvaldībā, gan arī skolas direktore lūdza mūs uz šīm skolām nebraukt. Jāpiebilst, ka Vecsaules pamatskolas direktore iepriekš vadījusi Ozolaines pamatskolu, kura jau pēdējo mācību gadu darbojās bez vadītāja.
