21
Zaudējumi vai ieguvumi?
“Laiks rādīs,” atkal saka I. Ruhocka, kad jautāju, vai ar laiku par sākumskolām nekļūs arī tās skolas, kuras šobrīd tiek pārveidotas par pamatskolām.” Jau 2015./2016. mācību gadā uz reformu ceļa nostājās abas novada vidusskolas, kas atrodas ārpus Bauskas – Uzvaras vidusskola un Īslīces vidusskola. Tās tiek pārveidotas par pamatskolām, tāpēc 10. klasē jau kopš pagājušā gada skolēni vairs netiek uzņemti. Tomēr esošajiem vidusskolēniem ļauts šo skolu pabeigt. Tāpēc vidējās izglītības posmā abās skolās nākamajā mācību gadā būs tikai 12. klases un tiks svinēts pēdējais vidusskolas izlaidums.
Uzvaras vidusskolā šogad 12. klasi absolvēs 10 skolēni, 11. klasē bija 11 skolēni. Centralizētajos eksāmenos pēdējos gados skolas absolventiem bijuši samērā augsti sasniegumi. Pērn tie tikai nedaudz atpalika no Bauskas Valsts ģimnāzijas rādītājiem. Starp lauku skolām Draudzīgā aicinājuma fonda reitingā Uzvaras vidusskola bija 12. vietā, bet 2014. gadā pat izdevies ieņemt augsto 5. vietu. Īslīces vidusskolā 11. klasē šajā mācību gadā bija pat 19 skolēni; 12. klasē gan tikai pieci. Sasniegumi centralizētajos eksāmenos nedaudz atpaliek no Uzvaras vidusskolas snieguma. Reitingā, kurā skolas izvietojušās gana blīvi, – 35. vietā.
I. Ruhocka apgalvo: skolēnu skaits vidusskolas klasēs tomēr bijis nepietiekams. Tas ir svārstīgs. Bijuši gadi, kad nācies veidot apvienotās klases arī vidējās izglītības līmenī. “Tas nav normāli,” secina I. Ruhocka. “Ja līdz Bauskai no abām šīm skolām ir tikai desmit kilometri, kas turklāt braucami pa asfaltētu ceļu, nav nepieciešamības tur saglabāt vidusskolas klases. Mēs nevaram būt maza ķeizariste, kas neņem vērā valstī notiekošos procesus.”
Viņa apgalvo, ka gana daudz Īslīcē un Uzvarā dzīvojošo jau iepriekš izvēlējās Bauskas skolas. Vecāki, kas brauc strādāt uz Bausku, bērnus arī ved uz pilsētas izglītības iestādēm. Uzvaras skolas vecāku padomes priekšsēdētāja Karīna Grence-Andreika toties uzskata ka līdz ar šo reformu Bauskas novads vidējās izglītības posmā skolēnus zaudējis un lauku skolu reformēšanas dēļ Bauskas vidusskolās skolēnu skaits būtiski nepieaugs. Uzvaras skolēni dodas uz Pilsrundāles vidusskolu, Jelgavas vai Rīgas izglītības iestādēm.
“Jā, daļa Īslīces skolas bijušo skolēnu ir aizgājuši uz Pilsrundāli,” tomēr apstiprina pašvaldības pārstāve, kā arī atzīst: no Bauskas skolēni mēdz braukt uz pagastu skolām. Lielākā daļa Īslīces vidusskolēnu pat esot Bauskas bērni, kuri turp devušies zemāku prasību dēļ. “Ja slinkums mācīties ģimnāzijā, tad var iet uz lauku skolu,” teic I. Ruhocka.
Uzvaras skolēni: “Mēs būtu palikuši te!”
Uzvaras vidusskolā, kura tiek reorganizēta par pamatskolu, viesojos dienā, kad 9. klases absolventi kārtoja centralizēto matemātikas eksāmenu. Puišu klase – no 19 skolēniem tikai trīs ir meitenes. No visiem šiem skolēniem Bauskas Valsts ģimnāziju pagaidām izvēlējies tikai viens – Krišjānis Upenieks. “Ja te būtu vidusskola, tad simtprocentīgi paliktu tepat. Domāju, ja arī te zemāks izglītības līmenis nekā ģimnāzijā, atšķirība ir neliela,” spriež Krišjānis. Divas meitenes izglītību turpinās Rīgā, citi izvēlējušies apgūt profesiju arodskolās. Piemēram, Samanta Semibratova mācīsies Rīgas Tirdzniecības profesionālajā vidusskolā. “Ja te būtu vidusskola, paliktu šeit pie zināmiem skolotājiem un klasesbiedriem. Taču, ja man jābrauc mācīties citur, tad labāk mācos tur, kur var apgūt arī profesiju,” teic Samanta. “Domāju, ka tāda reforma nebija vajadzīga.” Puiši, klausoties klasesbiedrenē, tik māj ar galvu. Bauskā viņi nemācīsies.
Uzvaras vidusskolas direktore Elita Borkovska apstiprina: Uzvaras vidusskolas absolventi jau trešo gadu ļoti maz izvēlas Bauskas pilsētas vidusskolas. Kāpēc? “Domāju, ka vēl strādā vecāku patriotisms, jo šo bērnu vecāki lielākoties paši ir mūsu skolas absolventi. Viņi meklē bērniem labāko variantu, bet tajā pašā laikā cenšas neizvēlēties Bausku,” stāsta direktore. Iespējams, tā skolēnu vecāki pretojas, cenšas nepakļauties novada domes reformu plāniem.
“Vēl jau arī tas, ka Bauskas Valsts ģimnāzijai nopietni jāstrādā pie izglītības kvalitātes. Vecākiem nav pārliecības, ka bērns tiešām būs ieguvējs, ja izvēlēsies šo ģimnāziju. Pie mums nav tā, ka lauku skolās izglītības kvalitāte ir sliktāka,” turpina direktore. Apvienotās klases pat vidusskolas līmenī, viņasprāt, izglītības kvalitāti nav negatīvi ietekmējušas. Mācību vielu skolēni apguva pa tēmām: vienu un to pašu tēmu vienlaikus gan 10., gan 11. klases skolēni. Tā apgūta gan fizika, gan ķīmija.
Runājot par skolotāju likteni reformas laikā, E. Borkovska stāsta, ka visvairāk cietuši fizikas un ķīmijas skolotāji, kuriem ļoti samazinājies stundu skaits. Pārējie zaudējuši mazāk. Skolotāji, jūtot, ka darbs samazinās, brauc arī uz citām apkārtnes skolām. Ienākumi skolotājiem lielākoties nav sarukuši, taču nu pie tādas pašas slodzes un peļņas ir sarežģītāk tikt.
Ligita Būmeistare – vēstures, ekonomikas, sociālo zinību skolotāja – apliecina, ka strādā arī Griķu pamatskolā. Tas gan neesot naudas dēļ, tomēr skolotāju algu jautājums viņu satrauc: “Kā var teikt, ka skolotājiem pieaug alga, ja klašu skaita samazinājuma dēļ atalgojums sarūk, bet jaunā algu modeļa dēļ palielinās slodze!”
“Mums ir laba skola. Ciešam tāpēc, ka esam nostūrī,” viņa nopūšas.
Kaut viegli nav, direktore saka, ka lielā mērā saprot pašvaldības rīcību. “Mēs esam ļoti dārgi. Vienīgi domāju: vai tieši tagad, kad klašu piepildījums bija gana liels, vajadzēja pieņem tādu lēmumu. No Bauskas šurp pārvācas jaunas ģimenes. Iespējams, skolēnu skaits vēl augs. Un vai nav tā, ka tas, ko tagad likvidē, nākotnē būs jāatjauno?”
E. Borkovska cer, ka nākotnē izdosies saglabāt vismaz pamatskolas statusu. Iepriekšējā mācību gadā skolā bija 148 skolēni. Mazākajā klasē deviņi, bet lielākajā – 20 skolēni.
Uzvaras vidusskola gan savulaik celta 500 bērniem. Skolas ēka pabeigta īsi pirms neatkarības apgūšanas. No vienas puses, tā izskatās plaša un moderna, bet, no otras puses, skolai turpat blakus jau gadu desmitiem stāv nepabeigts korpuss, kurā vajadzēja tapt kultūras namam un baseinam. Netālu no skolas ir savulaik nepabeigtu citu ēku drupas. Kas notiks ar skolas ēku, tai sašaurinoties? I. Ruhocka apgalvo, ka pašvaldība meklē dažādus risinājumus, lai piepildītu Uzvaras skolas ēku.
