Kārlis Pamše.
Kārlis Pamše.
Foto: LETA

No aktiera Kārļa Pamšes varēs atvadīties otrdien 0

Mūžībā aizgājušo aktieri, režisoru un pedagogu Kārli Pamši izvadīs otrdien, 15. septembrī, plkst. 12 no Pirmo Meža kapu kapličas, noskaidroja “Latvijas Avīzes” žurnālists Zigmunds Bekmanis.

Reklāma
Reklāma

Kārlis Pamše nomira 9. septembrī.

“Tas ir ļoti nopietns un nožēlojams incidents.” Krievijas iznīcinātājs ielidojis Igaunijas gaisa telpā 47
Kokteilis
Ļaujies! Maijs piecām zodiaka zīmēm sola liktenīgu tikšanos ar dvēseles radinieku
Pats ieradīsies? Putins apstiprina Krievijas delegācijas sastāvu sarunām ar Ukrainu
Lasīt citas ziņas

Viņš bija beidzis Jaungulbenes lauksaimniecības skolu, Drāmas teātra studiju (1947), Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultātes Režijas nodaļu (1953). No 1944. gada līdz 1965.gadam Pamše darbojies Drāmas teātrī – sākumā kā aktieris, bet no 1953. gada kā režisors.

Kopš 1966. gada viņš bija režisors Rīgas Operetes teātrī. Operetē viņš iestudējis izrādes “Trejmeitiņas”, “Cirka princese”, “Peldētāja Zuzanna”, dziesmu spēli “Zaļā pļava” un daudz ko citu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Pamše pasniedza aktiera meistarības stundas Teātra fakultātes studentiem, radio iestudēja vairākus radiolasījumus un darbojās arī teātra kritikā.

Nozīmīgākie iestudējumi bija Andreja Upīša “Balss un atbalss” (1954), Nikolaja Pagodina “Trešā patētiskā” (1958), Alejandro Kasonas “Trešais vārds” (1958) un Teodora Dreizera “Amerikāņu traģēdija” (1960).

Jau mācoties Jaungulbenes lauksaimniecības skolā, Pamše rakstījis dzejoļus, kas publicēti periodiskajos izdevumos, arī ar pseidonīmu Māris Klajs. Pirmā publikācija – dzejolis “Zem baltzaļā karoga” publicēts 1935. gadā žurnālā “Mazpulks”. Viņš sarakstījis tādas grāmatas kā “Es zagu”, “Anta Klints: sarunas”, “Operetes karuselī: Stāsts par Edgaru Zveju” un citas.

2008. gadā Pamše saņēmis “Spēlmaņu nakts” balvu “Par mūža ieguldījumu teātra mākslā”.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.