Vīri maskās jau darbojas pie mūsu robežas!? Krievija varētu pastiprināt hibrīdos uzbrukumus Baltijai, Slaidiņš skaidro, kāpēc 0
Baltkrievija arvien ciešāk integrējas Krievijas militārajā un politiskajā sistēmā, vienlaikus cenšoties saglabāt ierobežotus kontaktus ar Rietumiem. Šāda situācija rada papildu drošības riskus Baltijas valstīm, tostarp saistībā ar nelegālo migrāciju un Baltkrievijas teritorijā attīstīto militāro infrastruktūru.
TV24 raidījumā “Aktuālais par karadarbību Ukrainā” Nacionālo bruņoto spēku majors un Zemessardzes štāba virsnieks Jānis Slaidiņš analizēja Baltkrievijas iekšpolitiskās pārmaiņas un iespējamo Krievijas lomu hibrīdajās aktivitātēs pie Latvijas robežas.
Slaidiņš norādīja, ka Ukrainas informatīvajā telpā plaši apspriesti notikumi uz Latvijas un Baltkrievijas robežas, kur nelegālie robežas šķērsotāji, iespējams, saņēmuši atbalstu no cilvēkiem maskās. Viņaprāt, aiz šīm darbībām varētu būt Baltkrievijas vai Krievijas specdienesti, un notikumi jāvērtē plašākā hibrīdo aktivitāšu kontekstā. Viņš pieļāva, ka Krievijas iesaiste šādās darbībās nākotnē varētu palielināties.
Vienlaikus Slaidiņš pievērsa uzmanību pārmaiņām Baltkrievijas militārajā vadībā. Viņš norādīja, ka no amata atbrīvots Pāvels Muraveiko, kuru vērtēja kā Krievijai pietuvinātu personu, bet viņa vietā stājies ģenerālis Vladimirs Belijs. Slaidiņš uzsvēra, ka jaunajam militārās vadības pārstāvim nav Krievijas militārās izglītības, kas, viņaprāt, ir ievērības cienīga atšķirība.
Pēc Slaidiņa vērtējuma, Baltkrievijas līderis Aleksandrs Lukašenko cenšas nostiprināt sev uzticamu drošības struktūru loku, vienlaikus mazinot to personu ietekmi, kurām varētu būt ciešākas saites ar Maskavu. Lukašenko turpinot meklēt arī ekonomiskus ieguvumus, tostarp iespējas tirgot Baltkrievijas kāliju un atjaunot atsevišķus kontaktus ar Rietumiem.
Tomēr šādas politikas īstenošanu apgrūtina Krievijas spiediens. Slaidiņš uzskata, ka Maskava ir ieinteresēta izmantot Baltkrievijas teritoriju hibrīdajām aktivitātēm pret Eiropas valstīm. Viņaprāt, šāda veida darbības nevarētu notikt bez Krievijas ziņas.
Papildu bažas raisa arī ziņas par nelikumīgiem robežas šķērsošanas gadījumiem Baltijas valstīs. Slaidiņš apsprieda informāciju, ka Igaunija pastiprinājusi kontroli uz robežas ar Latviju pēc tam, kad vienas nedēļas laikā Igaunijā aizturēti 41 cilvēks, kurš valstī nelikumīgi ieceļojis pāri Latvijas robežai.
Šis gadījums, pēc Slaidiņa domām, liek pievērst lielāku uzmanību Latvijas robežas drošībai. Vienlaikus viņš atzina, ka nav pietiekamas informācijas, lai noteiktu, vai visi 41 cilvēki robežu šķērsojuši vienlaikus vai ilgākā laikposmā un vai izdevies aizturēt visus pārkāpējus.
Slaidiņš uzsvēra, ka Baltkrievijas teritorijā attīstītā militārā infrastruktūra ir īpaši nozīmīga reģiona drošībai. Lai gan šādas infrastruktūras attīstība pati par sevi nenozīmē neizbēgamu Krievijas uzbrukumu NATO, ģeogrāfiskā atrašanās vieta rada stratēģiskus riskus. Īpaši svarīgs ir Grodņas apgabals, kas robežojas ar Poliju un Lietuvu un atrodas netālu no Suvalku koridora.
Viņš atgādināja, ka Baltkrievija jau iepriekš ļāvusi Krievijas karaspēkam izmantot savu teritoriju iebrukumam Ukrainā. Tāpēc, viņaprāt, Baltijas valstīm ir nepārtraukti jāseko līdzi militārajām un politiskajām pārmaiņām Baltkrievijā, kā arī jāvērtē iespējamie riski reģiona drošībai.
