No dzejnieka atvadoties 0
OLAFS GŪTMANIS (10.01.1927. – 04.12.2012.) . Mēs viņu pieminēsim. Vienmēr lūkosim, kur Olafa Gūtmaņa adītā micīte pazib starp kāpām, vai atpazīsim Dzejnieku ļaužu drūzmā. Runāsimies ar dzejnieku, viņa vārsmas pieminot.
Katrs vārds ir skaļāks par klusumu, ko izjūtam, šajās dienās domājot par dzīves gājumu, ko savos stāstos aprakstījis un atmiņu tēlojumos savulaik ievijis kurzemnieks, trakulīgais, nopietnais, sirsnīgais rakstnieks, patriotisku un dziesmu tekstu, arī Latvijas Tautas frontes himnas autors Olafs Gūtmanis. Dzimtenes mīlestību izjutīsim skaudrāk un labāk sapratīsim kodus, ko savos tekstos ievija Kurzemes stiprais dzejnieks, prozas radītājs, publicists. Katru dienu pa rindai krājās teksti un radās grāmatu manuskripti, un tā visu mūžu, no pirmajām dzejas rindiņām Sibīrijā līdz skaudriem vērtējumiem par šodienu un Latviju publicistikā.
Olafam Gūtmanim visa dzīve bija atklāsme. Visskaļākie vārdi dzejniekam bija ieslēpti tekstos ar vēstījumu: Mīlestība, Dzīvība, Daba, Spēks, Tēvzeme. Dzīve kā svētceļojums un gara pārbaudījums. Nesagaidījis 86. dzimšanas dienu, Olafs Gūtmanis aizgājis pa apvāršņa līniju citos – Mūžības ceļos. Olafs Gūtmanis bija pilns mīlestības alku pēc bangojošiem viļņiem, dzejā – stipra vīra tvēriens pēc airiem. Olafa Gūtmaņa dzeja ir dzintara krāsā, tā nes sevī latvieša dabu – spītību, izturību un izdzīvošanu par spīti visam. Nu dzejnieka sirds ir iedzintarojusies. Kļuvusi par simbolu gara spēkam, sirdī tik tuvam, pazīstamam un izzinātam Kurzemes krastam, līdzās radošiem cilvēkiem dzejnieka sirds dzintaraini vizēs vienmēr.
Liepāja un Goda liepājnieks Olafs Gūtmanis ir nesaraujami, stipri mezgli. Nākšana caur vārdiem būs vienmēr.
Kopš 2006. gada līdz 2012. gadam rakstnieka daiļrade apkopota un izdoti “Raksti” piecos sējumos. Dzeja, proza, publicistika, tik plaša un apjomīga daiļrade ietilpināta pavisam 5000 lappusēs. Padarīts daudz un skaisti.
Atvadīsimies no Olafa Gūtmaņa sestdien, 8. decembrī. Izvadīšana no Liepājas Svētā Jāzepa katedrāles plkst. 14.00.
