Olimpisko spēļu talismani – Korejas svētie dzīvnieki 0
Phjončhanas olimpiskās spēles jau pusē, un daudzi novērtējuši arī olimpiskos talismanus – melno Āzijas lāci Bandabi, kurš ir paralimpisko spēļu talismans, un balto Bengālijas tīģeri Suhuranu.
Bandabi vārds nācis no savdabīgā, baltā sirpjveida laukuma uz lāča krūtīm, ko sauc par “bandal”, savukārt tīģera vārds nozīmē “glābējs”, jo baltais tīģeris Korejā ir svēts dzīvnieks – sargs.
Pirmo reizi olimpisko spēļu talismans tika izveidots 1968. gada spēlēm Grenoblē – savdabīga, stilizēta kalnu slēpotāja figūriņa. Kopš tā laika par talismaniem kļuvuši dažādi dzīvnieki, kas raksturīgi spēļu norises vietai, arī cilvēku figūriņas un abstrakti tēli – atliek tikai atcerēties Londonas olimpiskās spēles, kuru talismans izskatījās pēc vienacaina boulinga ķegļa.
Tīģeris kļuvis par olimpisko spēļu talismanu tikai vienreiz, un arī tad spēles risinājās Dienvidkorejā, Seulā. Turpretī lācis ir ļoti populārs tēls – tas bija redzams gan 1980. gada Maskavas spēlēs, gan Kalgari, Soltleiksitijas un Soču olimpisko spēļu talismanu vidū.
Abu dzīvnieku tēliem ir ļoti sena vēsture Korejas kultūrā, tie – tiesa, ne tik antropomorfiskās un mīlīgās formās – atrodami daudzās leģendās, tautas pasakās un zīmējumos. Lācis un tīģeris aprakstīti arī Korejas tapšanas stāstā “Samguk Yusa”, kur abi izcieš smagus pārbaudījumus, lai kļūtu par cilvēkiem. Tīģeris padodas, bet lācis pārbaudījumus iztur, pārtop sievietē un laiž pasaulē Korejas dibinātāju, vēsta leģenda. Gluži vai apvērsta Lāčplēša leģenda…
Savvaļā gan Bengālijas tīģeri nav sastopami jau vairāk nekā 50 gadus, un arī melnie Āzijas lāči bija tikpat kā izzuduši, taču 21. gadsimta sākumā ieviesta reintrodukcijas programma palīdzējusi atjaunot to populāciju, un patlaban Korejā savvaļā dzīvo aptuveni 40 lāči. Gluži pieklājīgi samērā nelielai un visai blīvi apdzīvotai valstij…
