Patversmes ir pārpildītas ar pamestajiem murrātājiem.
Patversmes ir pārpildītas ar pamestajiem murrātājiem.
Publicitātes foto

Palielinās izmesto kaķēnu skaits un nepieciešamas lielākas telpas. Krīzes “nospiedums” patversmēs 6

Melisa Bērziņa, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”

Skaidrojam situāciju trīs dažādu Latvijas novadu dzīvnieku patversmēs, kas ar lielām bažām gaida ziemu, jo situācija līdz ar cenu kāpumu skārusi arī patversmes ikdienu. Mēs spējam par sevi parūpēties, bet dzīvnieki to nespēj. Tādēļ ikviens Latvijas iedzīvotājs aicināts palīdzēt tai dzīvnieku patversmei, kas atrodas tuvāk dzīvesvietai. Pamestajiem mājas mīluļiem noderēs gan barība, gan siltas segas, kā arī nauda, lai samaksātu elektrības rēķinus.

LA
LA.LV
Ziņas
“Vakcinēts aplipināja otru vakcinēto, kurš nomira. Kāpēc potētājiem cilvēkiem dod tik lielu brīvību?” Uz skatītāja jautājumu atbild epidemioloģe 252
21 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Ar okupantiem nav jādraudzējas! Jūsu partija mērķtiecīgi grauj mūsu valsts pamatus!” Brante pārmet Zivtiņam 245
21 stundas
LA
LA.LV
Kokteilis
Šodien tu būsi iekāpis savas dzīves gaišajā joslā! Horoskopi 29.novembrim 1
15 stundas
Lasīt citas ziņas

Pierīgas Stopiņu novada dzīvnieku patversmes “Ulubele” pārstāve Diāna Elekse atklāj, ka gaidāmā ziema solās būt smaga: “Tāpat kā visiem Latvijā, arī mums ir sajūta, ka šoziem būs grūti laiki. Viss, kas attiecas uz mūsu ikdienas dzīvi, attiecas arī uz patversmi.

Ja palielinās elektrības, degvielas un citi rēķini, tas nozīmē, ka būs arvien grūtāk savilkt galus kopā. Protams, nevar vēl arī zināt, kādi būs klimatiskie apstākļi. Tas ir svarīgi. Ja būs silta ziema, būs arī lielākas iespējas veiksmīgāk izdzīvot. Ja būs auksta, barga un sniegaina, tad klāt nāks vēl viena liela problēma. Mēs gaidām ziemu ar bažām.”

CITI ŠOBRĪD LASA

Arī Valmieras dzīvnieku patversmes pārstāve Iveta Lūsiņa atzīst, ka, salīdzinot ar laiku pirms pandēmijas, situācija šobrīd ir mainījusies. Piemēram, samazinājusies cilvēku rotācija patversmē. Pirms pandēmijas ļaudis daudz vairāk nāca uz patversmi, lai noskatītu un adoptētu kādu kaķi vai suni, bet tagad tā vairs nav. Patversmes darbiniece teic, ka ļaudis šajā Covid-19 laikā ļoti maz adoptē dzīvniekus.

Pandēmijas laiks un ierobežojumi ir ļoti nobiedējuši arī tos labos cilvēkus, kas iepriekš nesavtīgi dāvāja savu palīdzību, ziedojot gan “Ulubelei”, gan Valmieras dzīvnieku patversmei. “Ir ļoti jūtams, kas notiek ar sabiedrību un ekonomisko situāciju. Ziedojumi ir strauji sarukuši – vairāk par pusi no tā, kas bija pirms pandēmijas.

Pat tie, kuri vēlētos palīdzēt, šobrīd ievēro piesardzību, nezinot, kas notiks nākotnē un kā paši spēs izdzīvot. Situācija nav prognozējama. Viena lieta, kas notiek ar kovidu, un otra lieta ir valdības lēmumi, kas liedz vai ierobežo uzņēmējdarbību, bet tas savukārt ierobežo cilvēku kustību un citas lietas. Tāpēc cilvēki kļuvuši piesardzīgi, uzmanīgi un noslēgti,” secina Diāna Elekse.

“Cilvēkiem ir iespēja domāt un risināt ienākumu un peļņas jautājumu, bet mums izdzīvošana ir atkarīga no ļaužu žēlsirdības attiecībā uz dzīvniekiem. Sākot no 14. dienas, dzīvnieki pie mums kā “no kill” (nenogalina – no angļu val.) patversmē dzīvo, tikai pateicoties cilvēku ziedojumiem. Saskaņā ar likumu šīs pirmās 14 dienas katra pašvaldība, no kuras ir dzīvnieks, apmaksā dzīvnieka uzturēšanos. Ja saimnieks tā arī neatnāk pakaļ un dzīvnieks paliek pie mums, tad, sākot ar 15. dienu, tas ir tikai līdzīgi domājošo atbalsts, kas mazajiem brāļiem var palīdzēt izdzīvot,” stāsta “Ulubeles” pārstāve.

Atceroties iepriekš pārdzīvoto pandēmijas ārkārtas stāvokļa izsludināšanu valstī, viņa atgādina, ka tolaik visiem likās – tas būs tikai uz īsu brīdi un viss sakārtosies: “Tolaik cilvēki bija atsaucīgi un gatavi palīdzēt tiem, kam vairāk nepieciešams atbalsts. Taču šobrīd visi ir ļoti noguruši un nesaprot, kā tas viss tālāk attīstīsies. Vairāk nekā pusotrs gads, kas aizvadīts neziņā, ir izsmēlis cilvēku pozitīvo enerģiju un optimismu.”

Publicitātes foto

Latvijas lielākā dzīvnieku patversme “Ulubele” ir priecīga gan par barības, gan naudas ziedojumiem, kā arī tām lietām, kas cilvēkiem sadzīvē vairs nav noderīgas, piemēram, segām, gultas veļu un citiem tekstilizstrādājumiem, kas ir mitrumu uzsūcoši un patversmē turpina otro un trešo dzīvi.

“Tāpat ir arī elektrības un veterināro pakalpojumu rēķini, un vēl vesela vir­kne dažādu rēķinu. Mums ir nepieciešamas arī automašīnas, lai varam doties uz izsaukumiem glābt dzīvniekus. Vedam pamestos dzīvniekus uz klīnikām un patversmi, un degvielas patēriņš ir milzīgs. Tāpēc naudas ziedojumi ir ļoti būtiski patversmes izdzīvošanai. Šobrīd esam ļoti pateicīgi cilvēkiem, kas ziedo barību, jo tad varam nepirkt barību tik lielā apmērā kā iepriekš.”

Arī Valmieras dzīvnieku patversme ir pateicīga tiem ziedotājiem, kas iepriekš piezvana un tad atnes vai nu naudiņu, vai barību, vai ko citu, kas patversmei vajadzīgs. Tā kā Valmieras patversmē šobrīd ir daudz kaķu, tad ļoti nepieciešamas kaķu smiltis un slapjā barība.

Iveta Lūsiņa, kas pati ik dienu aktīvi strādā Valmieras patversmē un veic arī veterinārārstes pienākumus, gan uzsver, ka patversme ziemai ir sagatavojusies: “Es ļoti ceru, ka viss būs labi un pārziemosim. Ir savākts gan siens, gan salmi, ko likt dzīvnieku āra mājās. Valmieras veco ļaužu pansionāts ļoti daudz segu sagatavojis, ko klāt ziemas voljeros. Līdz iestāsies aukstā sezona, mēs būsim visus āra voljerus uzlabojuši.”

Palielinās izmesto kaķēnu skaits

“Ulubelē” var izmitināt vairāk nekā 500 iemītnieku. Lielākā daļa suņu “Ulubelē” dzīvo āra voljeros ar siltinātām būdām, ar iespēju arī ziemas apstākļos normāli sasildīties. Kaķi, protams, vienmēr ir vienlīdzīgāki par visiem citiem, jo dzīvo iekštelpās.

“Ulubelē” šobrīd mīt daļa kaķu, kas ir uzņemti no ielu kolonijām. Tie ir kaķi, kas vairs nevar atgriezties atpakaļ savās mājvietās. “Šie kaķīši ir pieraduši dzīvot ārā. Bet mēs esam radījuši iespēju, ka viņi, ja ir vēsi un auksti, var iet četrās siltās istabiņās sildīties. Vietas mums pietiek. Taču jāteic, ka diemžēl dzīvnieki mums nāk un nāk klāt. It īpaši šogad ir palielinājies kaķu skaits,” stāsta Diāna Elekse.

“Ulubelē”, kas dibināta 2005. gadā, nonāk dzīvnieki no deviņām Pierīgas pašvaldībām, un Rīga ir lielākā no tām. “Protams, mēs neatsakām arī citām Latvijas vietām, jo esam “no-kill” patversme, kas nozīmē, ka mēs neiemidzinām nevienu, kas nonāk pie mums – neatkarīgi no dzīvnieka vecuma vai veselības stāvokļa. Mēs nešķirojam dzīvības vērtīgās vai mazāk vērtīgās. Mēs visus kopjam, ārstējam un dodam otro iespēju dzīvot. Ja vien mums ir tādas iespējas, cenšamies nevienam pamestam dzīvniekam neatteikt vietu mūsu patversmē,” viņa uzsver.

“Ulubeles” pārstāve arī atgādina, ka no 2017. gada 1. janvāra ir spēkā likums, ka visiem suņiem ir jābūt čipētiem un reģistrētiem. “Tādējādi šo beidzamo četru gadu laikā Latvijā vairs nevajadzētu būt nečipētiem un anonīmiem suņiem. Jebkuram sunim, kas klaiņo vai ir noklīdis, vai pazudis, mēs varam pēc mikročipa noteikt, kas ir viņa saimnieks, kurā vietā atrodas un kā viņu sazvanīt.

Diemžēl patversmēs nonāk tie, kas joprojām nav čipēti vai ir čipēti, bet nav reģistrēti. Tendence rāda, ka tādu suņu ir ļoti daudz. Nav pamata optimismam. Ar kaķiem situācija ir vēl bēdīgāka. Ministru kabineta noteikumi nosaka, ka nedrīkst laist ārā kaķīti, ja tas nav sterilizēts. Arī mēs vairākkārt par šo problēmu runājam ar sabiedrību. Ielas kaķu kolonijas taču nerodas no zila gaisa. Tie ir mūsu izmestie kaķi vai ārā laistie kaķi, kas nav bijuši sterilizēti. Šajā gadā ir tāds izmesto kaķēnu pieaugums, ka, skatoties uz to, rokas nolaižas.

Gan Rīgas, gan vairākās citās pašvaldībās programmas ietvaros kaķus noķer, sterilizē un atlaiž. Tas nozīmē, ka ielu koloniju kaķi tiek noķerti, aizvesti pie vetārsta, viņiem veic nepieciešamo apskati un sterilizē, pēc tam aizved atpakaļ uz to dzīvesvietu, kur tika notverti. Šiem kaķiem tiek nošķelts kreisās auss galiņš, kas parāda, ka murrātājs ir sterilizēts. Šādam ielas kaķim ir likumiskas tiesības atrasties uz ielas, un neviens nedrīkst viņu dzīt prom vai iznīcināt.

Nu tā nevar būt, ka mēs katru gadu tik daudz kaķu sterilizējam, bet atkal un atkal nāk klāt jauni kaķi. Tas liecina, ka cilvēki no savām mājām izmet ļoti daudz kaķu. Tā ir cietsirdība un bezatbildība. Šajā rudenī atkal no jauna sākās izmesto kaķēnu tendence. Vai nu kaķēnus izmet, vai arī kaķeni, kas ir gaidībās. Mati ceļas stāvus, skatoties, cik viņu daudz,” ar aktuālākajām pamesto dzīvnieku problēmām iepazīstina Diāna Elekse.

Arī Valmieras pusē tāpat kā Pierīgā ļaudis necilvēcīgi izturas pret kaķiem, jo patversme beidzamā laikā ir pārpildīta ar pamestajiem murrātājiem. Valmieras dzīvnieku patversmes pārstāve atklāj, ka viņu pusē kaķus cilvēki sākuši mest ārā no mājām, jo bija padzirdējuši, ka murrātāji pārnēsā un slimo ar bīstamo vīrusu Covid-19. Tādējādi Valmieras pusē uz ielas nonāca ļoti daudz mājas kaķu.

Vēl viena sāpīga lieta ir vasarnīcu, lauku un dārzu māju īpašnieki, kas iegādājušies kaķēnus, bet, iestājoties aukstajam laikam, paši dodas uz pilsētas dzīvokļiem, bet murrātājus atstāj vasarnīcā, lauku vai dārza mājā. Turklāt tie savairojas. Šie kaķēni nav socializējušies un kļuvuši ļoti mežonīgi, nedodas cilvēkiem rokās.

“Ulubelē” skolēni ierodas uz “Cilvēcības stundiņām”, kurās iepazīst pamesto mājas mīluļu ikdienu.
Publicitātes foto

Nepieciešamas lielākas telpas

Vissmagāk šobrīd klājas Jēkabpils dzīvnieku patversmei, kurā palielinājies pamesto dzīvnieku skaits, jo atbilstoši administratīvi teritoriālajai reformai Jēkabpilī tagad nonāk tuvākas un tālākas apkaimes pamestie dzīvnieki. Jēkabpils dzīvnieku patversmes pārstāve Inguna Avotiņa teic, ka šajā grūtajā situācijā, kādā pašlaik ir Jēkabpils dzīvnieku patversme, viņa pat vēlas atturēties no sarunas un ierosina “Mājas Viesim” sazināties ar viņu tad, kad patver­smē kaut kas uzlabosies un būs cerīgāks skats uz dzīvi.

“Tagad, mainoties novadu robežām, arī šo teritoriju pamestajiem kaķiem un suņiem vajadzēs vietu, bet mūsu patversme ir palikusi tā pati mazītiņā un pussabrukusī. Un nevienu neinteresē, ka nav kur likt dzīvniekus. Pašvaldība mums apmaksā ikmēneša izdevumus. Taču tas neatrisina visas problēmas, jo patversmes telpas lielākas nepaliek. Mums jau pašiem nav kur savas līdzšinējās teritorijas dzīvniekus likt, un tagad zvana viss jaunizveidotais Jēkabpils novads. Agrāk šiem pagastiem bija līgumi ar citām patversmēm.

Viņi paši kā gribēja, tā darīja. Tagad šiem pagastiem līgumi ir lauzti un viss ietilpst Jēkabpils novadā kā vienā lielā kolhozā. Un ko mums darīt tālāk!? Mudinām arī pagastus pašus iesaistīties un negaidīt tikai no mums, lai visu no a līdz z izdarām. Sniedzam padomus, kā rīkoties, un piesaistām vetārstus,” Jēkabpils dzīvnieku patversmes aktuālās problēmas uzskaita Inguna un cer, ka izdosies sakārtot jautājumu ar Jēkabpils dzīvnieku patversmes telpām.

Sabiedrība jāizglīto!

Lai neteiktu, ka viss ir slikti, pēdējos gados “Ulubeles” darbiniekiem ir patīkami novērot tendenci, ka arvien vairāk cilvēku uzskata par labu darbu adoptēt dzīvnieku no patversmes.

“Kādreiz lielai daļai sabiedrības likās, ka patversmēs dzīvo “lūzeri”, bet tagad tā vairs nav un attieksme mainījusies. Mēs stāstām par saviem patver­smes iemītniekiem, ka tie ir fantastiski dzīvnieki. Tikai viņiem dzīvē nav paveicies. Un nevis tāpēc nav paveicies, ka viņi būtu slikti, bet gan tāpēc, ka cilvēks bijis negodprātīgs attiecībā pret viņiem. Es ceru, ka sabiedrības attieksme mainās un arvien vairāk adoptēs savus mīluļus tieši no patversmes.

“Ulubelē” jau no 2015. gada notiek brīvprātīgo apmācības. Tas nozīmē, ka nevar tā vienkārši būt par brīvprātīgo, lai strādātu ar dzīvniekiem. Ir jāiziet apmācības jeb jānoklausās īsais kurss, kas ir patversme, par brīvprātīgo darbu, iekšējiem kārtības noteikumiem un apiešanos ar suņiem pastaigas laikā. Protams, ir izkritis pandēmijas laiks, kad nenotika šādas apmācības, bet no 2015. gada apmācības ir noklausījušies un par “Ulubeles” brīvprātīgajiem kļuvuši vairāk nekā 10 000 cilvēku.

Ne visi 10 000 brīvprātīgie regulāri brauc pie mums. Bet ir tā labā lieta, ka viņi visi ir bijuši pie mums un redzējuši, kas ir patversme. Ceru, ka viņi ir paturējuši prātā, kas ir pamestie dzīvnieki, kā viņi jūtas un dzīvo. Tā ir būtiska sabiedrības izglītošanas daļa. It īpaši bērniem tas ir iespaidojoši un atmiņā paliekoši, ko nozīmē dzīvnieku patversme un pamests dzīvnieks.

Vienmēr uzsveru, ka dzīvnieku patversme nav tikai stāsts par dzīvniekiem. Tas ir stāsts par cilvēkiem…sabiedrības spogulis, ko mēs varbūt kādreiz nenovērtējam, bet šeit labi redzam, kāda ir sabiedrība, kādi dzīvnieki pie mums nonāk un kāpēc cilvēki neatbrauc viņiem pakaļ.

To visu redzēt ir liela dzīves skola. Un tajā pašā laikā redzēt arī to, cik kolosāli cilvēki ir tie, kas brauc palīdzēt, iesaistās, atbalsta un ir līdzjūtīgi, ka nevis tikai mājās raud pie televizora ekrāna, bet sniedz reālu darbību un atbalstu. Arvien vairāk cilvēku brauc palīdzēt dzīvniekiem, un vēl lielāks prieks, ka tie ir jaunieši un bērni. Tieši bērni bieži ir tie, kas atved savus vecākus.

Mēs arī vadām “Cilvēcības stundiņas” skolām un klasēm. Pie mums šoruden paviesojušās daudzas klases un skolēni uzzina, kas ir patversme, kas notiek ar dzīvniekiem un kā var palīdzēt. Savukārt vasarās mums ir “Cilvēcības skoliņa”, kur bērni ilgāku laiku brauc pie mums, lai saprastu, kā jūtas patver­smes dzīvnieki – suņi un kaķi.

Mūsu primārais pamatdarbs ir dzīvnieki un pamestie dzīvnieki, jo mēs viņiem kalpojam, bet nākamā ļoti būtiska lieta ir cilvēku izglītošana,” par “Ulubeles” labajiem darbiem stāsta Diāna Elekse. Viņas teiktajam pievienojas Valmieras patversmes pārstāve Iveta Lūsiņa, kas arī uzslavē skolēnus no Valmieras, kuri šoruden palīdzējuši patversmei un kaķu mājiņās ieklājuši segas, palagus un spilvenus, kur murrātājiem ieritināties un paslēpties vēsajā laikā.

Tāpat viņa arī izsaka atzinību vietējiem iedzīvotājiem, kas esot ļoti atsaucīgi un, ja vajadzīga palīdzība, spēj ātri saorganizēties, lai kopīgi paveiktu nepieciešamos darbus patversmē.

Tāpat kā Valmieras dzīvnieku patversmē arī Pierīgas “Ulubelē” ir piedzīvoti priecīgi brīži, kad saimnieki atbrauc pakaļ saviem pazudušajiem mājas mīluļiem. Tie esot gadījumi, kad sunīši ir nomaldījušies, aizskrējuši. Piemēram, aizvadītās tveicīgās vasaras dienās Rīgā no daudzdzīvokļu māju logiem bija izkrituši kaķi un pazuduši.

SAISTĪTIE RAKSTI

“Saimnieki izmisīgi meklē pazudušo murrātāju, bet kāds to jau atradis un atvedis uz patversmi. Jā, visi gadījumi nav bezcerīgi, jo brauc arī saimnieki pakaļ. Taču gribētos, lai atbrauc pakaļ visiem,” sarunas nobeigumā nosaka “Ulubeles” pārstāve.

Publicitātes foto

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LA
LA.LV
Ziņas
“Vakcinēts aplipināja otru vakcinēto, kurš nomira. Kāpēc potētājiem cilvēkiem dod tik lielu brīvību?” Uz skatītāja jautājumu atbild epidemioloģe 252
21 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Ar okupantiem nav jādraudzējas! Jūsu partija mērķtiecīgi grauj mūsu valsts pamatus!” Brante pārmet Zivtiņam 245
20 stundas
LA
LA.LV
Kokteilis
Šodien tu būsi iekāpis savas dzīves gaišajā joslā! Horoskopi 29.novembrim 1
15 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Kā sievietei viņai trūkst piepildījuma, kā politiķe nesaprot, ko pārstāv!” Kreitusei skarbi nosoda Petravičas pikanto fotosesiju 244
1 diena
LA
LA.LV
Praktiski
FOTO. Mākslinieces Ievas Bondares 10 idejas, kā pašam izgatavot Adventes vainagu 8
23 stundas
Lasīt citas ziņas
ZD
Zigfrīds Dzedulis
Ziņas
“Ciemats ir, ceļa nav.” Vairāki desmiti iedzīvotāju kļuvuši par ķīlniekiem
4 minūtes
LA
LA.LV
Ziņas
Šonedēļ gaidāmi divi lieli puteņi! Bricis par laiku šajā nedēļā un turpmāk 2
29 minūtes
LA
LA.LV
Ziņas
“Būtu jāpēta, kāpēc jaunie kovida paveidi rodas tieši Dienvidāfrikā un Indijā,” uzskata bijusī veselības ministre 38
4 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Atceroties, kas notika deviņdesmitajos, šodienas inflācija nav nekas traks!” Baumanis min, vai ar cenu kāpumu būs jāsadzīvo visu ziemu 18
4 stundas
LE
LETA
Ziņas
Liepājā vairākās vietās šonedēļ var vakcinēties pret Covid-19
10:20
Inita Šteinberga
Praktiski
Dārznieki nesnauž! Ir īstais brīdis sākt superagri sēju
10:11
ZD
Zigfrīds Dzedulis
Ziņas
“Ciemats ir, ceļa nav.” Vairāki desmiti iedzīvotāju kļuvuši par ķīlniekiem
10:06
LE
LETA
Ziņas
Kuram jānodrošina tas, lai cilvēki bez sertifikātu varētu iekļūt lielveikalā pie bankomāta un pakomāta? 37
3 stundas
VB
Valdis Bērziņš
Ziņas
Jaunais kovida variants rada augstu risku Eiropai. PVO pauž nopietnas bažas 21
1 stunda
IM
Ingrīda Mičāne
Laukos
“Esam vieni no celmlaužiem šajā jomā!” Kā uzņēmēji Daiga un Ivars Zaicevi aukstumā žāvē gardus kraukšķus
3 stundas
LE
LETA
Ziņas
Spēkā pieņemsies sniegputenis. Laika prognoze pirmdienai
2 stundas
LA
Latvijas Avīze
Ziņas
Dailē atgriež Smiļģa garu. “Amerika” paliks neatklāta. Nedēļas notikumu apskats 2
2 stundas
LE
LETA
Ziņas
LTV: “Daugavas stadiona” ledus halles būvnieks nav norēķinājies ar apakšuzņēmējiem un piegādātājiem 19
12 stundas
AL
Anda Līce
Ziņas
Anda Līce: Jau vismaz divdesmit gadus vara dara visu, lai slēptu ne tikai iepriekšējā režīma, bet arī savus noziegumus
3 stundas
LK
Linda Kusiņa-Šulce
Ziņas
“Lielākā problēma ir sabiedrības lingvistiskā attieksme!” Kā latviešu valoda brūk pa ķieģelītim vien
3 stundas
LE
LETA
Ziņas
FOTO. VIDEO. Rīgā iedegtas Ziemassvētku egles un sācies svētku gaidīšanas laiks 3
13 stundas
LE
LETA
Ziņas
Kariņš: ES un NATO jādod skaidru signālu Krievijai, ka eskalācijas gadījumā tam būs “ļoti skaidras sekas” 94
13 stundas
LE
LETA
Ziņas
Dienvidāfrikas ārste: Cilvēki ar Covid-19 jauno paveidu nesaslimst nopietni 132
18 stundas
LE
LETA
Ziņas
Ja nav sertifikāta, nevaru piekļūt bakomātam lielveikalā! Tiesībsargs saņēmis iedzīvotāju sūdzības 152
20 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Vakcinēts aplipināja otru vakcinēto, kurš nomira. Kāpēc potētājiem cilvēkiem dod tik lielu brīvību?” Uz skatītāja jautājumu atbild epidemioloģe 252
21 stundas
LE
LETA
Ziņas
Arhitekts: Rīgas silueta galvenā simbola Pētera baznīcas dzīvība lēni dziest 78
20 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Kā sievietei viņai trūkst piepildījuma, kā politiķe nesaprot, ko pārstāv!” Kreitusei skarbi nosoda Petravičas pikanto fotosesiju 244
1 diena
VS
Viesturs Sprūde
Ziņas
“Briti” sapņo, ka viņu valsti vadītu Putins. Kā anonīmi interneta komentāri kļūst par ziņām vienā no ietekmīgākajiem propagandas medijiem 97
1 diena
LA
LA
Ziņas
“Mēs kā aitas sekojam un viens otrā redzam tikai ienaidnieku!” Krists un Rēzija Kalniņi pārdomās par mūsdienu sabiedrību 93
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Omicron – jaunais kovida paveids, par ko brīdina PVO un ECDC 156
1 diena
IA
Ieva Alberte
Ziņas
Vācijā skolās mācīs makšķerēt, dzīvnieku aizstāvji nosoda, ka “bērniem māca nogalināt” 78
1 diena
AT
Andris Tiļļa
Praktiski
FOTO. Ādamsonu dzimtas dārgums pie simtgadīgā ozola. Kā dzīvoja galdnieks, kurš gatavoja mēbeles Ulmanim un Benjamiņai? 10
4 dienas
IM
Ingūna Mieze
Ziņas
Kūdras izmantošanu dārzkopībā būtu jāizbeidz. Vai atrasts aizstājējs? 44
2 dienas
LA
LA.LV
Ziņas
“Tad par bērnu vakcināciju nebūtu jādomā!” Circene uzsver, kāda kļūda Latvijā pieļauta 196
1 diena
AK
Aija Kaukule
Ziņas
“Vienmēr, kad šādi cilvēki aiziet, ir sajūta, ka kaut kas pasaulē mainās.” Atceroties Mārtiņu Braunu… 16
2 dienas
LK
Linda Krāģe
Kokteilis
Saules aptumsums var atnest jaunu skatījumu uz lietām un notiekošo! Horoskopi no 29. novembra līdz 4. decembrim 2
1 diena