Dažādi viltus ziņu portāli ik pa laikam sabiedrību pārsteidz ar sadomātām ziņām. Vairākas no tām  esam jau iepriekš analizējuši un norādījuši uz to autoriem “LA” projektā “Atmaskots”. Lai gan visi atzīst – šādas darbības ir nekrietnas un, iespējams, arī sodāmas, līdz šim tālāk par pirksta pakratīšanu nekas nenotika. Nupat kāds no šiem “portāliem” publicēja ziņu, kurā apgalvots, ka sagruvis liels tirdzniecības centrs Rīgā. Pēc šī gadījuma iekšlietu iestādes sākušas nopietnāk spriest, kā vērsties pret viltus ziņu izplatītājiem.

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis solījis, ka šoreiz vainīgie tikšot sodīti, Valsts policijā sākta resoriskā pārbaude, lai noskaidrotu, vai viltus ziņu veidošanā saskatāmas noziedzīga nodarījuma pazīmes. Domājams, ka arī policija ir nogurusi no “klikšķu biznesmeņu” darbības, jo jātērē resursi, lai ierobežotu dažus cilvēkus, kuri izplata dezinformāciju un peļņas nolūkā mēģina sēt paniku.

Kā piemērs te varētu būt Vācija. Tur pagājušonedēļ kāda interneta lapas autoram par dezinformācijas izplatīšanu piespriests 9000 eiro sods. Viņš bija izplatījis “ziņu” uzbrukumu ar daudziem bojāgājušiem Manheimā, kas patiesībā nebija noticis. Sods noteikts par sabiedrības miera traucēšanu. “Klikšķu biznesmeņi” viltus ziņas ražo, jo paļaujas uz cilvēku lētticību. Bet pats galvenais – uzklikšķinot uz kādu no reklāmām šajās lapās, portāla īpašnieku kontā ieripo nauda.

Mediju tiesību speciālists Ilmārs Punka iepriekš aicinājis viltus ziņu ražotājus sodīt pēc Krimināllikuma un Administratīvo pārkāpumu kodeksa pantiem par huligānismu un sīko huligānismu. Iekšlietu iestādes solījušas veidot īpašu tālruni, lai interneta lietotāji varētu steidzami noskaidrot, vai ziņa ir patiesa. Tas gan atkal nozīmē papildu izdevumus, kurus varētu atvēlēt citām vajadzībām.