Papildina enciklopēdijas 0
“Latvijas Avīzes” uzticamā lasītāja jēkabpiliete Brigita Blite, kas izdevumu lasa jau no pirmās iznākšanas dienas, caur un cauri ir grāmatu, laikrakstu un žurnālu cilvēks – bibliotekāre ar pāri par 50 gadu stāžu. Taču viņai atšķirībā no daudziem citiem līdzīgiem nerimtīgiem lasītājiem piemīt, pašas vārdiem runājot, kāds niķis – vajadzība drukāto vārdu papildināt.
“Tas man no skolas laikiem, kad, skolotājas mudināti, Rūdolfa Blaumaņa novelei “Nāves ēnā” rakstījām turpinājumu,” stāsta B. Blite. “Gadi iet, daudz kas notiek un mainās, tāpēc kādu dienu ienāca prātā, kā būtu, ja es papildinātu savas enciklopēdijas? Tagad varu sacīt, ka tas man tāds savdabīgs vaļasprieks – šķirkļiem iedot kādu papildinājumu. Par kādu personību, pilsētu, vēstures notikumu, parādību. Enciklopēdiju lapaspusēs nerakstu ne ar pildspalvu, ne ar zīmuli, rakstu uz mazām zīmītēm, citreiz, kad kādā avīzē vai žurnālā uzeju ko interesantu, izgriežu attiecīgo vietu. Zīmītes vai izgriezuma stūrītī nedaudz līmes un – pēc īsa brīža papildinājums jau atrodas grāmatas lapaspuses brīvajā malā. Reizēm ar humoru nosaku – manas biezās enciklopēdijas kļūst arvien biezākas. Paši biezākie, protams, Latvijas enciklopēdijas sējumi.”
Mājasmāte sniedz man vienu no tiem un mudina – pārliecinieties! Šķiru uz labu laimi, pie šķirkļa “Kurzeme” papildinājumā ir informācija par Kundu pilskalna noslēpumiem Kurzemes mežos uz Snēpeles un Laidu robežas, vienu no Latvijas mistiskākajām vietām, kas saistīta ar kuršu nostāstiem par īpatnējām enerģētiskām parādībām, mītiem un leģendām un ko apmeklējuši gan Tibetas mūki, gan paranormālo parādību pētnieki. Šķiru uz priekšu un atpakaļ – zīmītes, izgriezumi. Pati “vaininiece” tikai smaida un noteic – cilvēkam taču kaut kā jāpaplašina savs apvārsnis.
Grāmatu plauktos ir daudzi sējumi par vēsturi, to vidū arī tādi akciju sabiedrības “Lauku Avīze” izdevumi kā “Mūsu karoga stāsti”, Alfrēda Bērziņa “Labie gadi” (“Pirms un pēc 15. maija”) un “Nepublicētas atmiņas” (“Laiks, kas negaist”). Brigitas kundze skaidro, ka šīs grāmatas nopirkusi divu iemeslu dēļ – gan tāpēc, ka viņu ļoti interesē viss, kas saistās ar Latvijas vēsturi, gan arī tādēļ, ka kopā ar citām bibliotekārēm vienmēr apmeklē “Latvijas Avīzes” rīkotos pasākumus, piemēram, grāmatu dienas, kas pa šiem gadiem bijušas Neretā, Dunavā, Jēkabpilī, Viesītē, Biržos.
B. Blite sevi nepieskaita tiem, kas “Latvijas Avīzi” sakās izlasām no viena gala līdz otram, taču lielās intervijas, rakstus rubrikā “Numura tēma”, reportāžas, feļetonus, kultūras lappuses – jā, to visu gan tā pamatīgi. Un allaž priecājas par trāpīgajām karikatūrām, par lasītāju viedokļiem, vērtējumiem, ierosinājumiem. Par “Mājas Viesi” pasaka īsi – jauks žurnāls, ļoti patīk.
Teātra izrādes, koncerti, dokumentālo filmu pirmizrādes, grāmatu atvēršanas, tikšanās ar interesantiem cilvēkiem, piemiņas pasākumi – visur ir klāt mūžam rosīgā Brigitas kundze. Kad jautāju, kā viņa iespēj visur izskraidīt, saņemu atbildi: “Trenēju kājas deju ansamblī “Daugavietes”, reizi nedēļā dejojam Eiropas dejas – spāņu, franču, vācu…”
