“LA” lasītājs: Zolitūdes traģēdija par daudz ko liek pārdomāt 1
Jānis Teteris Jūrmalā: “”LA” pirmdienas numuru, kas veltīts lielveikala “Maxima” traģēdijai, es obligāti saglabāšu. Lai gan parasti laikrakstu sāku lasīt no pēdējās lapas – no “Lasītāju balsīm”, šoreiz lasīju no pirmās līdz pēdējai lapai un īpaši vērīgi. Izlasīto nācās vēlreiz pārlasīt un pārdomāt.
Sevišķi domas kavējas pie pulkveža Viļa Studenta stāstītā rakstā “Glābējs: izdarījām maksimālo” un atvēruma “Jautājums, kas urda visus: kāpēc tas notika?”. Arī mani tāpat kā V. Studentu pārsteidz ēkas betona konstrukciju trauslums.
Izskatās, ka sācies tas nepatīkamais devītais vilnis, no kura daudzi cer izglābties, – no atbildības par šīs traģēdijas cēloņiem. Vai nebūs tā, ka viņus aizstāvēs paši labākie advokāti, ka viņu vainu nepierādīs un viņi izspruks tikai ar nožēlu? Taču, pavelkot tikai aiz viena valdziņa, var atklāties daudzu nebūšanu ķēde, likumdošanas paviršības un cilvēku reāla vaina. Gribētos, lai vainīgie saņemtu īstu sodu, un tur daudz var izdarīt “Latvijas Avīze”. Vissmagāk ir dzīvi palikušajiem un bojā gājušo draugiem un tuviniekiem, jo viņiem jāatrod spēks turpināt dzīvot. Sešdesmito gadu beigās, strādājot kuģu dokā Vecmīlgrāvī, uzsprāga glābšanas kuģis “Gordijs”, kuru krāsoja man pazīstami puiši. Vienu no viņiem, ar ko biju pusdienojis kopā iepriekšējā dienā, apdegušu un bez galvas iznesa no nelaimes vietas. Šo skatu es neaizmirsīšu visu savu dzīvi.”
