Vilhelms Purvītis plenērā Mārcienā 1943. gadā.
Vilhelms Purvītis plenērā Mārcienā 1943. gadā.
Foto no Latvijas Mākslas akadēmijas informatīvā centra krātuves

Par Purvīti, ainavu, cilvēcību. Ingrīdas Burānes kultūras pieturzīmes 0

Ingrīda Burāne, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”

140 stundu darba un vēl 50 000 eiro – tik vērtas ir 10 olas. Kāpēc tiesnesis piesprieda tik bargu sodu vīrietim, kurš it kā tikai supoja?
Kam Latvijā maksā labu algu? Viss, kas ir zem 1000 eiro uz rokas, tiek uzskatīts par slikti apmaksātu darbu
VIDEO. “Latvijai ir nākotne!” Trīs latviešu puikas pārsteidz ar savu radošumu, izgudrojot unikālu braucamrīku 19
Lasīt citas ziņas

Mākslas zinātniece Ingrīda Burāne atceras spilgtākos februārī piedzīvotos kultūras notikumus.

Protams, šo atskatu uz februāri biju izdomājusi un jau daļēji uzrakstījusi pavisam citādu. Taču notikumi, kas risinās mums līdzās, kaimiņos, un kas satrauc un nevar atstāt vienaldzīgu nevienu godīgu cilvēku Eiropā un pasaulē, lika palūkoties uz mākslas klātesamību mūsu laiktelpā plašāk, meklēt atbildes uz jautājumiem, kuri patiesībā daudz nopietnāk un jaudīgāk būtu jāaktualizē, jādiskutē ikdienas norisēs, – kas ir mākslinieka uzdevumi, pienākumi, pastāvēšanas jēga. Vienmēr un šodien. Otrs iemesls, kas lika pārkārtot iecerētās rakstu rindas, ir rītdienas jubilārs, kuru vēlējos atcerēties, godināt kā cilvēku, kurš visbūtiskāk izveidojis un noteicis Latvijas nacionālās mākslas likteņus.

CITI ŠOBRĪD LASA

Atklājot nacionālo dvēseles kodu

Proti, pirms 150 gadiem – 1872. gada 3. martā – zemnieku Annas un Jura Purvīšu ģimenē Zaubes pagasta “Jaužos” piedzima pirmais bērns Vilhelms Kārlis. Viņš tālu aizgāja pasaulē un veica lielas lietas savas dzimtenes un valsts labā. Pat ļoti talantīgām un apdāvinātām, gudrām un darbaspējīgām personībām reti izdodas savas dzīves laikā radīt un nostiprināt vismaz vienu lietu, kas ir ilgstoši dzīvotspējīga savā attīstībā un pilnīgumā.

Gleznotājs Vilhelms Purvītis radīja un lika pamatus trim mūžīgām (cerams!) vērtībām: Latvijas Mākslas akadēmijai (rektors 1919–1934), nacionālajai ainavu glezniecībai (Dabasskatu glezniecības meistardarbnīcas vadītājs 1922–1944) un izveidoja skaidrus darbības principus, pārņemot 1919. gadā no pirmā direktora Vilhelma Neimaņa Rīgas pilsētas Mākslas muzeja vadītāja pienākumus (1919–1940, 1941–1944, tagad Latvijas Nacionālais mākslas muzejs).

Katrs no šiem trim Purvīša darbības virzieniem gājis savu, nebūt ne vieglu pastāvēšanas ceļu, īpaši 20. gadsimta otrajā pusē, bet ne mazāk sarežģījumu abas institūcijas piedzīvo šodienā. Manuprāt, spēcīgākā un atbilstošākā dziļas cilvēcības un tātad nākamības izgaismota ir ainavu glezniecība. Tā ar mūsdienīgiem izteiksmes līdzekļiem saglabā, jaunrada labas glezniecības un sižeta (laikmeta gara) neizsmeļamās iespējas.

Vilhelms Purvītis savā laikā uzminēja un prata atklāt nacionālo dvēseles kodu – vienā bērzu birzs baltumā vai pēdējā sniega, pavasara ūdeņu mirdzumā ietvert visu to izjūtu dziļumu, kas piemīt latvietim viņa pasaules uztverē, ainavas izpratnē un saderībā ar dabu. Tas nāk no aizlaikiem, kopā ar tautasdziesmu četrrindēm, piemēram: “Kam der kalni, kam der lejas,/ Kam der zaļi ozoliņi?/ Dievam kalni, Laimai lejas,/ Bitei zaļi ozoliņi.” Un ietiecas šodienā, lielā mērā atbildot uz jautājumu par mākslinieka domāšanas, pastāvēšanas nepieciešamību mūsdienu modernajā pasaulē, kad tik strauji mainās un šūpojas vērtību kritēriji.

Publicists un Esejas par latviskās ainavas meistaru Vilhelmu Purvīti un viņa laikmetu autors Hugo Vītols grāmatā “Marta pali” par citēto tautasdziesmu raksta: “Praktiskām vajadzībām neizmantojamie kalni tomēr ir skaisti un tālab noder Dievam; auglīgās ielejas pieder auglīgajai Laimai, un cilvēka pārtikai tieši nenoderīgās zīles nesējs ozols vajadzīgs Dieva sīkajai radībai bitei. Visai dabai ir sava jēga – skaistuma, lietderības, dzīvās radības saudzēšanas jēga.” Kur vēl patiesāk izteikt mākslinieka nepieciešamību sabiedrībā, jo ne tikai dabai ir sava jēga, bet labi un gudri mākslinieki aizvien savos darbos iestājas par skaistumu, lietderību un visa dzīvā saudzēšanu.

Tātad iestājas pret postu, bailēm, naidu, cinismu, nāvi, meliem, kas šajās dienās tik pretēji cilvēcības likumiem ietiecas mūsu apziņā. Tāpēc tik loģiski, ka pirmās savu atbalstu ukraiņu tautai izteica mūsu valsts kultūras iestādes, Ukrainas karoga zili dzeltenajās krāsās izgaismojot Dailes teātri, Nacionālo teātri, Operas un Rēzeknes teātra skatuvi, citas vietas un Kārļa Zāles Brīvības pieminekli. Tāpat kā mākslinieki, kuri ar savu klātesamību pauž solidaritāti koncertos, uzrunās, mītiņos, ziedojumu vākšanas kampaņā un pilda savu tiešo misiju.

Purvīša ceļu turpinot

Ja atgriežos pie mākslas norisēm šobrīd Latvijā, tad varu konstatēt, ka gandrīz katrā pilsētā, novadā ir māk­slas izstādes, kuras atklāj Vilhelma Purvīša darba svētīgos augļus. Paliekot pie glezniecības, īpaši vēlos izcelt trīs redzētās skates – Intas Celmiņas darbu ekspozīciju “Pateikt nepasakāmo” (līdz 29. maijam Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā), Ditas Lūses un tēlnieka Matiasa Jansona “Laiktelpa” (līdz 27. martam Jūrmalas muzejā), Lienas Baklānes, Paula Postaža gleznu izstādi (līdz 26. martam Valmieras muzejā).

Vēl pagaidām esmu iepazinusi, iedziļinājusies, pētījusi Alekseja Naumova pirmo viesošanos Rēzeknē (Vilhelma Purvīša vecāku un māsas dzīvesvieta kopš Pirmā pasaules kara) ar izstādi “Pasaules ainava” (līdz 6. martam Latgales vēstniecībā “Gors”) un Iva­ra Heinrihsona “Ideālā pasaule” (līdz 12. martam galerijā “Māksla XO” Rīgā). Diemžēl par abām pēdējām jāsaka, ka autori attieksmē pret amatu (glezniecības valodu, izteiksmes līdzekļiem) ir pavirši un nekonsekventi, īpaši lielformāta audeklos, un savos jaunākajos darbos tālu atpaliek no agrāko gadu spožuma.

Inta Celmiņa. “Princese ar māju.” 1983. Audekls, eļļa. Autores īpašums.
Publicitātes foto
SAISTĪTIE RAKSTI

Toties Intas Celmiņas, Ditas Lūses, Lienas Baklānes un Paula Postaža rūpīgi celtā un aizvien no jauna ieraugāmā, pārdzīvojamā mākslas ēka ir kā neizstāstāma pilsēta ar saviem centrālajiem krustpunktiem un laukumiem, saules pielietiem pagalmiem un izgaismotiem parkiem, atvērtiem logiem, durvīm un piesātināto gleznotāju jūtu pasauli. Katram no viņiem ir savs domāšanas un izteik­smes veids (otas raksts, virsmas apdares paņēmieni, faktūru daudzveidība utt.), bet visiem māksliniekiem kopīgs tas, ka viņi nodarbojas ar gaismas arhitektūru un krāsas anatomiju – diviem būtiskākajiem glezniecības uzdevumiem un atklāsmēm. Vai, citiem vārdiem runājot, viņi ar gaismas un krāsas palīdzību rada jaunu realitāti, kura skatītājam var rādīt pasaules skaistumu, harmoniju, līdzsvara principa jēgu. Tādā nozīmē viņi turpina Purvīša iesākto ceļu un dod jaunas bagātības Latvijas nacionālajai mākslai.

Sarunā par Vilhelmu Purvīti meistars Kurts Fridrihsons 1982. gada pavasarī teica: “Man bieži likās, ka Purvītim ir spārni. Viņam bija spārnu kustības. Zem spārniem viņš varēja, piemēram, kaut ko nosargāt – kādu studentu, kādu vājību, kādu noslēpumu. Arī to, ka viņam varēja būt sakari. Sakari Eiropas un vispār lielās pasaules mākslā. Viņam bija savi pieturas punkti un atbalsta punkti. Pavisam reāli un pavisam nereāli.” Vārdi, kurus neattiecinu tikai uz māk­slu, bet uz katru no mums savā laiktelpā, savā ainavā un savā cilvēcības izpratnē.

140 stundu darba un vēl 50 000 eiro – tik vērtas ir 10 olas. Kāpēc tiesnesis piesprieda tik bargu sodu vīrietim, kurš it kā tikai supoja?
Kam Latvijā maksā labu algu? Viss, kas ir zem 1000 eiro uz rokas, tiek uzskatīts par slikti apmaksātu darbu
VIDEO. “Latvijai ir nākotne!” Trīs latviešu puikas pārsteidz ar savu radošumu, izgudrojot unikālu braucamrīku
Monika Zīle: Liels solis plakanzemes virzienā. Tikai viens ministrs apšauba Čakšas ieceri liegt vidusskolām rīkot pašām savus iestājeksāmenus
Vai tas ir beigu sākums? Slaidiņš par to, ko ukraiņiem nozīmēs Bahmutas zaudēšana
Lasīt citas ziņas
Skaistumkopšanas uzņēmums “aploksnēs” izmaksājis vairāk nekā divus miljonus. VID lūdz sākt kriminālvajāšanu
Kam Latvijā maksā labu algu? Viss, kas ir zem 1000 eiro uz rokas, tiek uzskatīts par slikti apmaksātu darbu
Monika Zīle: Liels solis plakanzemes virzienā. Tikai viens ministrs apšauba Čakšas ieceri liegt vidusskolām rīkot pašām savus iestājeksāmenus
Pāvests Francisks sācis sekot līdzi modei, brauc ar riteni un izklaidējas. Kas šie ir par fotoattēliem?
Pāvests Francisks sācis sekot līdzi modei, brauc ar riteni un izklaidējas. Kas šie ir par fotoattēliem?
09:36
Ievai Segliņai un Jurim Bartkevičam pasniegs balvas par profesionāli daudzveidīgu un izcilu sniegumu
09:21
Vai tas ir beigu sākums? Slaidiņš par to, ko ukraiņiem nozīmēs Bahmutas zaudēšana
“Negrib riskēt,” virsnieks skaidro, kāpēc krievi “nemedī” Zelenski Kijivā, bet citur viņa dzīvība ir apdraudēta
VIDEO. Arī bebrs plecu pie pleca ar ukraiņu karavīriem. Aizraidīts prom, tas atkal un atkal atgriežas ierakumos
Pateicoties valsts atbalstam, Ungārijai pāri vēlās kāzu vilnis. Nu tas strauji apstājies
Latvijas upēs ir gaidāms pēdējos desmit gados lielākais ūdens daudzums. Vai tas nozīmē, ka applūdīs plašas teritorijas?
Valsts žēlo naudu cilvēka cieņpilnai aiziešanai – mērķis ieviest hospisa pakalpojumu atkal tiks novilcināts
Kora vadītājs: Rīgas projektu koris nav atteicies no dalības koru karos; diriģentu teiktais nav patiesība
140 stundu darba un vēl 50 000 eiro – tik vērtas ir 10 olas. Kāpēc tiesnesis piesprieda tik bargu sodu vīrietim, kurš it kā tikai supoja?
Brīvprātīgajiem Valsts aizsardzības dienesta beidzējiem valsts varētu apmaksāt studijas. Cik cilvēku ik gadu izvēlētos šo piedāvājumu?
Nenokārtojot obligāto valsts valodas prasmes pārbaudi, Krievijas pilsoņus varēs arī piespiedu kārtā nogādāt uz robežu
Laika prognoze kā 1. aprīlī. Šobrīd vietām vēl pamatīgi snieg, bet kas gaidāms jau pēcpusdienā?
“Normālais” stereotips par darbiniekiem – vecums. Kvalifikācija ir, pieredze ir un ir cilvēkam gadi.. Vai pieņemt jaunāko?
Latgalē kāds “veikls” policists par samaksu iedzīvotājiem nodrošinājis piekļuvi aizliegtām TV programmām
TEKSTA TIEŠRAIDE. Karš Ukrainā. Erdogans: Putins aprīļa beigās varētu ierasties Turcijā
Latvijas vēsture skolās – pabērna lomā? Par ārvalstīm skolēniem veidojas priekšstats no filmām un “Youtube”, bet par procesiem Latvijā..
FOTO. “Grīdas lupata uz galvas!” Elīna Didrihsone tiek pie “sirmiem matiem”, vīrs un fani pamatīgi izbrīnīti
FOTO, VIDEO. Izskatīgā latviešu aktrise Lelde Dreimane pastāsta, kāpēc izlēma piedalīties erotiskā fotosesijā vīriešu žurnālā
FOTO. Jaunais “Škoda Vagonka” elektrovilciens kritis grafiti zīmētāju nežēlastībā
“Zītari LZ” apgalvo, ka atkāpšanās no NBS līguma uzņēmumam draud ar 1,1 miljona eiro līgumsodu
Māris Antonevičs: Psiholoģiskie ieroči strādā, bet ir blefs. Putina vājprāts ar gatavību sarīkot trešo pasaules karu ir uzspēlēts
Austrālija tik ļoti mīl savus ķengurus, ka ikgadējā kvota to izšaušanai ir – daudzi miljoni
Parīzē darbu atsāk atkritumu savācēji. Pilsētās ielās esošo atkritumu svars esot pielīdzināms Eifeļa tornim
86 gadus vecais Pāvests slimnīcā ārstēs plaušu infekciju; problēmas bijušas jau vairākas dienas
“Air Baltic” iegādājies elektroautomašīnas 100 000 eiro vērtībā katru; ministrs pieprasīs skaidrojumu