Valsts naudas izpļekarēšana tūkstoš un vienas nakts komunikācijai “kā mēs pārcietīsim pandēmiju”. Egila Līcīša feļetons 33
Egils Līcītis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Neraugoties uz Valsts prezidenta Egila Levita autoritatīvo atzinumu, ka “krīzes vidū valdību mainīt būtu neprātīgi”, diez vai iztiksim, ka viss stāv pa vecam un valdība paliek iekonservētā stāvoklī. Būs nepieciešami politiskās pārvaldes transformācijas pasākumi.
Nevajadzētu sasniegt robežu, kuru pārejot, cilvēkos rastos atziņa, ka ievēlētie pārvaldītāji ir raganas un velni, ka ministrus zīdījusi vilkumāte, un lai nākamajās vēlēšanās koalīcijā pārstāvētie spēki ar “Jauno Vienotību” priekšgalā izsprāgtu kā korķi laukā no deputātu vietām.
Kāda ir līdz šim sasniegtā premjerministra Krišjāņa Kariņa vadītās koalīcijas bilance skaitļos? No aptaujātajiem 71% neuzticas valdībai. 80% TV ziņās intervēto darbaļaužu grib potēties ar Krievijas ražojuma “Sputņik V” vakcīnām.
85% cilvēku nesaprot noteiktos tirdzniecības ierobežojumus. 90% respondentu uzskata, ka vakcinācijas process salaists dēlī, liekot visu banku uz “AstraZeneca” lauciņa, un 180 000 iedzīvotāju brīvprātīgi nobalsojuši, ka Vakcinācijas projekta birojs jāslēdz ciet.
Teicami cipari, kolosāli panākumi! Mērījumi liecina, ka valdība strauji kļūst nepopulāra masās, bet pats Krišjānis dzimis zem laimīgās zvaigznes – cits šādi svērts valsts vadītājs sen būtu saberzts baltos miltos.
Pieplusēsim pie negācijām valsts naudas izpļekarēšanas projektus, kuros dāsni ar līdzekļiem tiek apveltītas reklāmas aģentūras, lai glābtu, kas glābjams, tūkstoš un vienas nakts komunikācijai “kā mēs pārcietīsim pandēmiju”.
Pieplusēsim faktu, ka tukšvārdīgie “Kustības Par” līderi izrādījušies pilnīgi nepiemēroti smagu jautājumu risināšanai, nederīgi par palīgiem premjeram veselības ministra postenī, lai celtu valsts un iedzīvotāju aizsardzības sistēmu un sagatavotu pasākumus ekonomikas atjaunotnei pēc sekmīgi veiktas nacionāla mēroga potēšanas.
Tad jākonstatē, ka daudzējādā ziņā valdības nemākulīgas rīcības dēļ cilvēkus pārņēmusi haosa un nedrošības sajūta.
Atsvaru kausos gulstas no helikoptera kaisītie miljoni, daudz cietušiem bērnu vecākiem, ģimenēm, pensionāriem apakšā novietotais sociālais spilvens, bet, kad dāvinātie simti būs notērēti, rūgtums pieņemsies, un valdības politiskais kapitāls atkal dosies pretī nullei, kad socioloģijas doktoru Freimaņa un Kaktiņa kantori uzskaitītu sabiedrību tiktāl polarizējušos, ka valdības atbalstītāju vidū salasītos 1 procents radagabalu, draugu un partiju biedru, bet noliedzēji skaitā sasniegtu 99% anketēto.
Tad tiešām var izraisīties avārija ar katastrofālām sekām. Šādi eskalētā situācija pilsoņus var novest tiktāl, ka uzvelkas pat cilvēki ar lēnu domāšanu un apzinīgā masā boikotē vēlēšanas, sāk dibināt tautas frontes vai līdzīgas atbrīvošanās kustības no apspiedējiem – kaklakungiem, vai sliktākajā gadījumā te viss tiek pārvērsts par Gobzemi, kur varu pārņem ķirzakcilvēki ar civilajiem okupantiem saskaņiešiem.
Ministru prezidents Kariņš nenoguris priekšzīmīgi ir vilcis uz saviem kamiešiem uzlikto grūto pienākumu nastu. Ar mierpilnu skatījumu uz lietām spējis līdzsvarot attiecību sarežģītību partiju mīlas piecstūrī.
Sastādītais nav bijis parasts, pēc standartprakses funkcionējošs kabinets, bet tāds, kura salīmēšanā izlietoti ne mazums skoča rituļu, turklāt ilgstoši jādarbojas ārkārtas apstākļos.
Līdz ar to nepiedaloties Kariņa paļāšanā, tomēr jāatzīmē, ka tālākais valdības ceļš šādā sastāvā liekas neērts un apgrūtinošs.
Nevajag skaldīt un nav jāmeklē citi akcionāri esošajā koalīcijas mudžeklī, bet – pārmaiņas vajag.
Jāseko demisijām – bet bez apkaunojuma. Tās varētu būt: “veselības stāvokļa, pārslodzes dēļ”, nebūtu brīnums, ja kāds pārēstos olas Lieldienās un uz ilgu laiku izietu no ierindas.
Iespējama arī izmaiņa augstākajā valdības pakāpienā – kāpēc nedot pamēģināt spēkus Ministru kabineta vadībā spējīgam jauneklim, ārlietu ministram?
Kādā jaukā dienā sagaidīsim rīta presi ar aprakstu – “aizvērta spilgta, neaizmirstama lappuse mūsu dzīvē, pārvarēts trulākais un nomācošākais posms, kad SARS-CoV-2 vīruss bij notvēris Latvijas iedzīvotājus maisā, neļaujot ievilkt elpu un kad likās, ka dienas gaisma nekad neuzausīs – ausma tomēr pienāca”!
Līdz šai stundai vēl jānodzīvo saprātīgā valdības virsvadībā. Pagaidām aicinu latviešus saglabāt mieru, veselību un sabiedrisko kārtību, nesaistīties ar nelikumīgiem varas veidojumiem. Pavasaris tuvojas!
