Pārstrādājam ābolus! Kuri augļi piemēroti žāvēšanai, kuri – sulai un biezenim 0
Pienācis laiks ķerties pie vēlo ziemas šķirņu ābolu pārstrādes. Lūkojam, kuri augļi vairāk piemēroti žāvēšanai, kuri – sulas spiešanai, ievārījuma un biezeņa vārīšanai.
Āboli satur aptuveni 80% ogļhidrātu, tostarp cukurus (~ 2,1% saharozes, ~ 2,4% glikozes, ~ 5,9% fruktozes), kā arī šķiedrvielas (~ 2,4%) un organiskās skābes. Šajos augļos dominē ābolskābe, nozīmīgākie polifenolu savienojumi ar antioksidatīvām īpašībām – flavonoli, hidroksihalkoni (floridzīns un floretīns), antocianīni un kanēļskābe, bet ābolu enerģētiskā vērtība vidēji ir 192 kJ (46 kcal) 100 gramos.
Kaut gan vietējo ābolu šķirnēm ir samērā augsts cukura saturs, dienvidos audzētajos tomēr ir vairāk cukuru un mazāk skābes. Toties mēs varam priecāties par to, ka Latvijas āboliem ir vairāk vitamīnu un spēcīgāks aromāts nekā siltzemju augļiem.
