Pašvaldību referendumi – ceļš uz divvalodību reģionos? 0
“Nekas, gan jau mēs savu panāksim, kad valstī tiks ieviesti pašvaldību referendumi,” šādi pēc 18. februāra referenduma savus sekotājus uzmundrināja divvalodības atbalstītāji.
Arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), vērtējot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavoto Vietējo pašvaldību referendumu likumu, paudusi bažas, ka nav noteikti ierobežojumi rīkot referendumus par svešvalodu plašāku izmantošanu vietējo pašvaldību darbā, pieļauta tendencioza ielu nosaukumu maiņas iespējamība, kā arī jaunu un pretrunīgu pašvaldībās svinamu svētku paredzēšana. Ministrs Edmunds Sprūdžs gan šīs bažas noraida kā nepamatotas un uzsver, ka likumprojektā skaidri noteikts, par kādiem jautājumiem var rīkot referendumu. Tie varēs notikt par nozīmīgu infrastruktūras objektu īstenošanu (izņemot valsts nozīmes infrastruktūras objektus), pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, publiskā apspriešanā nodotu jautājumu, ja pašvaldība nav ņēmusi vērā apspriešanas rezultātus, kā arī par domes atlaišanu. “Tātad referendums par svešvalodu plašāku izmantošanu vietējo pašvaldību darbā, ielu nosaukumu maiņu un svinamām dienām nevar tikt ierosināts, jo to neļauj normatīvais regulējums – Satversme un Valsts valodas likums,” paskaidroja ministrs.
Vietējo pašvaldību referenduma likuma sagatavošana bija viena no vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra E. Sprūdža darbības pirmo simt dienu prioritātēm.
Ministrs uzskata, ka šāda iespēja veicinās reģionu iedzīvotāju iesaistīšanos un līdzdalību vietēja mēroga jautājumu lemšanā. 2. februārī likumprojekts tika izsludināts valsts sekretāru sanāksmē. Ministrs prognozē, ka Saeimai likums varētu tikt nodots aprīļa sākumā. Pašreizējā likumprojekta redakcija paredz viena veida referendumus – lemjošos.
Pašvaldības referendums būs noticis, ja tajā piedalīsies vismaz puse no attiecīgās pašvaldības domes pēdējās vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita, bet referendumā nodotais jautājums, izņemot domes atlaišanu, būs uzskatāms par atbalstītu, ja vairāk nekā puse no pašvaldības referendumā piedalījušos balsotāju skaita nobalsos par to. Savukārt referendums par domes atlaišanu būs noticis un dome tiks uzskatīta par atlaistu, ja par to nobalsos vismaz divas trešdaļas no pēdējās domes vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita.
Pašvaldību referendumus ierosināt un nobalsot tajos varēs elektroniski. Balsošana elektroniski notiks tikai portālā www.latvija.lv. Cilvēkiem, kas vēlēsies parakstīties vai nobalsot šādā referendumā, būs nepieciešams e-paraksts vai internetbankas karte.
