Eksperiments: kas mūsos mainās pēc peldes gonga skaņās 2
Ne tikai vijoles vai klavieru radītās skaņas spēj sniegt prieku un labsajūtu. Arī gongam ir sava toņu un vibrāciju palete. Tomēr šis noslēpumainais metāla šķīvis rada ko vairāk par mūziku. Austrumu zemēs gonga vibrācijas izsenis izmantojuši dziedināšanai, šo instrumentu uzskatījuši pat par maģisku simbolu. Eksperimentā pārbaudām, kāda ir sajūta, peldoties gonga skaņās, ko tās var dot miesai un garam.
Gongus pamanu uzreiz, līdzko ienāku telpā, – īpašā statīvā iekarināti divi milzīgi, spoži šķīvji, tajos atspīd vakara saule.
Eksperimenta vadītāja Dace Straume ņem rokās speciālas vālītes ar mīksti notapsētiem galiem un vieglītēm uzsit pa vienu no varenajiem diskiem. Tas ieskanas un ievibrējas pārsteidzoši dobji un skaļi. Skaņa ir dziļa un silta, tā izplatās telpā un manī, piepilda līdz pašiem pirkstu galiņiem.
Dace turpina spēlēt. Viena skaņa satiekas ar nākamo, rodas vēl daudzas citas, līdz visa telpa piestrāvota vibrācijām. Gribas klausīties vēl un vēl.
Eksperimenta norise
* Eksperimenta dalībnieki
Biruta Pāvilsone un Oskars Bērziņš ierodas uz nodarbību pie eksperimenta vadītājas, gongu meistares Daces Straumes.
* Pusotru stundu viņi pavada gonga skaņu terapijas seansā – guļus, aizvērtām acīm, silti apsegušies. Maksimāli atslābina ķermeni un prātu. Koncentrējas uz elpu (elpo ar vēderu jeb diafgramu – izelpai jābūt garākai nekā ieelpai).
* Dalībnieki ieklausās sevī, lai saprastu, kas viņos mainījies eksperimenta laikā un kas notiek pēc tam.
* Pēc divām dienām ir vēl viens seanss. Kopā ar eksperimenta vadītāju tiek apkopoti rezultāti un izvērtēts iegūtais.
