– Pastāstiet mazliet par savu brāli Arti Volfu, dīdžeju un “Radio 101” dibinātāju! Vai viņš ietekmē jūsu muzikālo gaumi? 7
– Artim ir fantastisks optimisms un labestība, tāda labestība! No bērna kājas atceros, kā viņš mīlēja jebkuru dzīvu būtni. Kopā uzaugām, vienmēr bijām kopā, bet, ja kāds gribēja brālim darīt pāri, biju nikna aizstāve. Jā, Artis man iedod veselu sarakstu, ko vajadzētu paklausīties. Pati nekad neatklātu tik labu mūziku bez Arta ieteikumiem. Taču man patīk arī klasiskie skaņdarbi, to harmonija un miers. Kad Latvijā noīrēju mašīnu, ieslēdzu radio “Klasika”, ne tikai mūzikas, arī stāstu dēļ. Nupat dzirdēju par Emīlu Dārziņu, tik interesanti!
– Bet no kurienes jūsos ceļošanas, izzināšanas gars? Vai bērnībā sapņojāt par tālām zemēm?
– Man nebija domas ne par Ameriku, ne Āfriku, ne arī visām tām 40 zemēm, kur esmu bijusi. Taču man šķita, ka dzīve ir pārsteigumu pilna un ka nekad neko iepriekš nevar zināt. Daudzas reizes, ejot pa ielu, domāju, ka tas tā varētu būt – pēkšņi man pretim nāks kāds cilvēks un tas nākotnē būs mans vīrs. Vai arī televīzijā skatījos kādu programmu un iedomājos, ka es tajā vietā varētu reiz nokļūt. Nevis kā sapnis, ka vēlētos turp aizbraukt, bet gan, ka nekad neko nevar zināt. Un, ja tas tā notiktu, būtu pašsaprotami. Un tā arī bija, satiekot cilvēkus, paveras kaut kas jauns. Darām to? Nu, darām to! Tā vienkārši ir atvērtība. Kas notiek, tam esi gatavs.
