Oktobrī strauji pieaugušas patēriņa cenas 1
Patēriņa cenas oktobrī augušas par 0.8%, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi. Cenu kāpumu mēneša griezumā galvenokārt veidoja pārtikas cenu kāpums par 1.4% (sezonāls dārzeņu cenu kāpums par 13.2% spēlēja lielu lomu kopējo pārtikas cenu pieaugumā), kā arī apģērbu un apavu cenu pieaugums par 4.7%. Tāpat nozīmīgs devums bija degvielas cenu kāpumam 4.3% apmērā. Savukārt pakalpojumi cenas vilkuši uz leju – komplekso atpūtas pakalpojumu cenas, pienākot rudens sezonai, samazinājušās par 8.4%, skaidro “Swedbank” ekonomiste Linda Vildava.
Viena procenta atzīmi gada griezumā esam jau sasnieguši – gada inflācija oktobrī, salīdzinot ar 2015. gada oktobri, bijusi 1% apmērā. Pakalpojumu cenu inflācijas temps palicis iepriekšējā ceturkšņa apmērā (2.9%), bet preču cenu inflācija pirmo reizi kopš 2014. gada septembra bijusi virs nulles, proti, 0.3%. Izkārpīšanās no mīnusiem saistāma ar naftas cenu pieticīgo atgūšanos. Degvielas cenas pa ilgiem laikiem augušas (0.6%), bet pārtikas cenas, kuras pastarpināti atkarīgas no izejvielu cenām, palielinājušās par krietniem 2.4%. Pārtikas cenu izaugsmi galvenokārt virzīja maizes un graudu, gaļas un cukura cenu pieaugums. Tuvākajos mēnešos redzēsim arī piena cenu pieaugumu, nozīmīgi palielinoties piena iepirkuma cenai.
Mūsu kopējais inflācijas stāsts piepildās – pakalpojumu cenas turpina augt Latvijai specifiska iekšējā spiedienu rezultātā (t.i., vidējā alga turpina augt un tas ļauj celt pakalpojumu cenas), bet preču cenas pakāpeniski beidz deflācijas gājienu, mazinoties izejvielu cenu spiedienam uz leju. Ja iepriekš pakalpojumu cenu kāpumu kompensēja preču cenu kritums, tad tagad aug abas cenu grupas un tā rezultātā kopējais patēriņa cenu indekss aug. Vidējā gada inflācija šogad varētu sasniegt 0.1-0.2%. Pat naftas cenai šobrīd būtiski nepaaugstinoties, tuvākajos mēnešos redzēsim gada inflācija paātrināšanos bāzes efektu iespaidā.
