Piespiedu kārtā novadus neapvienos. Saruna ar Kasparu Gerhardu 12
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) septembra nogalē satricināja sabiedrību ar paziņojumu par jaunu administratīvi teritoriālo reformu. Redakcijā viesojās ministrs KASPARS GERHARDS, lai paskaidrotu, kādēļ nepieciešama jauna novadu apvienošana. Viņu iztaujāja žurnālisti Ivars Bušmanis un Ģirts Zvirbulis.
I. Bušmanis: – Jūsu paziņojums par jaunu teritoriālo reformu pārsteidza ne vien žurnālistus, bet arī pašas pašvaldības. Kāpēc tieši šobrīd nākat klajā ar šādu piedāvājumu?
– Man ir liels pārsteigums, ka kādam šis piedāvājums bijis pārsteigums, jo tā administratīvi teritoriālā reforma, kas 2008. gada decembra naktī tika apstiprināta Saeimā, jau paredzēja konkrētus rezultātus. Tajā skaitā noteiktus kritērijus pašvaldībām – to lielumu, spējas, funkcijas un tamlīdzīgi. Pēc 2013. gadā veiktā reformas izvērtējuma tika dota virkne skaidri saprotamu rekomendāciju, tajā skaitā par administratīvi teritoriālās reformas turpināšanu. Šāda diskusija turpinājusies dažādos līmeņos – gan ar pašvaldībām, gan atsevišķiem plānošanas reģioniem. Pagājušā gada decembrī valdība, apstiprinot Valsts pārvaldes attīstības pamatnostādnes 2014. – 2020. gadam, uzdeva VARAM līdz šā gada decembrim sniegt savus priekšlikumus par sadarbības teritoriju veidošanu. Arī šā gada 15. maijā Latvijas Pašvaldību savienības kongresā toreizējais Valsts prezidents Andris Bērziņš savā runā norādīja, ka jāveido lielākas pašvaldību struktūras ar lielākām funkcijām un lielākām finansēm. Mūsu mērķis nebija nevienu pārsteigt. Mūsu mērķis bija savlaicīgi sniegt šo piedāvājumu koalīcijas partneru vērtējumam, lai varētu saņemt atbildi – vai ir politiskais atbalsts tam, lai virzītos tālāk, vai arī pašreizējā situācija ir apmierinoša un nekas nav jāmaina.
