Pinto priecājas par iegūto “bronzu” sacensībās par Valsts prezidenta krēslu 56
Partijas “Progresīvie” kandidāte, publiskās pārvaldības eksperte Elīna Pinto ir gandarīta par iegūto “bronzu” sacensībā par Valsts prezidenta amatu.
Latvijas Televīzijai Pinto akcentēja, ka ciena prezidenta vēlēšanu procesu par to, ka bija iespēja debatēt ar pārējiem diviem kandidātiem, jo tas nozīmē arī lielāku sabiedrības iesaisti prezidenta amatā.
“Patlaban Valsts prezidenta izvēle ir Saeimas rokās. Paldies “Progresīvajiem”, ka viņi mani izvirzīja un atbalstīja kā bezpartejisku kandidātu. Dalība kampaņā ir rādījusi, ka valsts augstākās amatpersonas var būt arī gados jauni cilvēki ar starptautisku pieredzi, vienlaikus ar dziļu piederības sajūtu Latvijai,” sacīja publiskās pārvaldības eksperte.
Viņa uzsvēra, ka iespējamie vēlēšanu rezultāti varēja būt dažādi. Pinto dalība vēlēšanās nebija par amatu, lai gan tas būtu liels pagodinājums. Viņa kandidējusi tāpēc, ka Latvija nav īslaicīga kampaņa, bet Pinto mūžilga misija, un viņa pauda gatavību strādāt Latvijas labā neatkarīgi no ieņemamā amata.
LETA jau rakstīja, ka Saeima trešdien arī otrajā balsojumā neievēlēja jaunu Valsts prezidentu, un no turpmākās cīņas izstājās “Progresīvo” izvirzītā kandidāte, publiskās pārvaldības eksperte Pinto, kura saņēma vismazāk balsu.
Valsts prezidenta ievēlēšanai nepieciešamas 51 deputāta balss. Otrajā balsojumā atsijā vismazāk balsis saņēmušo kandidātu un trešajā balsojumā piedalīsies tikai divi pretendenti.
Vismazāk balsis saņēmusi Pinto, par kuru tāpat kā pirmajā balsojumā nobalsoja 10 deputāti.
Savukārt vislielāko balsu skaitu jeb 42 deputātu atbalstu saņēma premjera partijas “Jaunā vienotības” (JV) virzītais kandidāts, ilggadējais ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).
Otru lielāko atbalstu jeb 25 balsis saņēma valdošo koalīciju veidojošā “Apvienotā saraksta” (AS) virzītais AS dibinātājs, uzņēmējs Uldis Pīlēns.
Visi kandidāti otrajā kārtā saņēma tikpat balsis, cik pirmajā balsojumā.
Kā ziņots, iepriekš Nacionālā apvienība (NA) bija vienojusies virzīt pašreizējā Valsts prezidenta Egila Levita kandidatūru. Arī JV pauda gatavību balsot par Levitu. Taču Saeimā nebija iespējams viņam iegūt ievēlēšanai nepieciešamo vismaz 51 balss atbalstu, faktiski tāpēc Levits nolēma atkārtoti nekandidēt uz Valsts prezidenta amatu.
Gan kuluāros, gan publiski atšķiras viedokļi par to, cik paredzams varētu būt Valsts prezidenta vēlēšanu iznākums. Piemēram, izskanējis minējums, ka JV, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un “Progresīvie” varētu vienoties par kopumā 52 balsu atbalstu Rinkēvičam, ar ko arī viņam pietiktu ievēlēšanai Valsts prezidenta amatā.
Ja šāds scenārijs izrādītos pareizs, tad tas ātrākais varētu īstenoties trešajā balsojumā, jo tagad ir “izkritusi” Pinto un “Progresīvajiem” būs atraisītas rokas balsot par citu pretendentu.
Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija Saeimai ir iesniegusi ziņojumu, kurā informē, ka Valsts prezidenta amatam izvirzītie kandidāti atbilst Satversmē un Valsts prezidenta ievēlēšanas likumā noteiktajām prasībām.
Ja pēdējā vēlēšanu kārtā jeb ceturtajā balsojumā kandidāts nebūs ieguvis 51 balsi, būtu rīkojamas jaunas vēlēšanas. Tādā gadījumā atbilstoši likumam tās notiktu tuvāk jūnija vidum.
Likumā noteikts, ka par Valsts prezidentu var ievēlēt Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu dienā ir sasniedzis 40 gadu vecumu, kuram nav citas valsts pilsonības un ja uz viņu neattiecas kāds no likumā minētajiem ierobežojumiem.
Pinto ir latviešu diasporas aktīviste Eiropā, septiņus gadus bijusi Eiropas Latviešu asociācijas vadītāja un pašlaik ir komunikācijas un partnerību vadītāja Eiropas Komisijas pārstāvniecībā Luksemburgā. Pirms tam strādājusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā jeb OECD, EK, Eiropas Ārējās darbības dienestā un Eiropas Savienības Padomē. Pinto bijusi arī pašreizējā Valsts prezidenta Egila Levita padomniece.
Pīlēns savulaik bijis Liepājas galvenais arhitekts un 80.gadu beigās izveidojis savu arhitekta biroju. Vēlāk Pīlēns iesaistījās uzņēmējdarbībā un aizvien ir būvniecības un industriālā koncerna “UPB” līdzīpašnieks. Viņš savulaik piedalījies Tautas partijas (TP) Liepājas reģiona nodaļas dibināšanā, kā arī bijis TP valdes loceklis.
Rinkēvičs iepriekš bijis Valsts prezidenta Valda Zatlera kancelejas vadītājs un vēlāk Zatlera Reformu partijas sastāvā nonāca Saeimas, valdības līmeņa politikā. Pirms tam arī vairāk nekā desmit gadus ieņēmis Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra amatu. Rinkēvičam ir divi maģistra grādi, kas iegūti Latvijas Universitātē politikas zinātnē, kā arī ASV Nacionālās Aizsardzības universitātē.
TV24 translēs tiešraidi no Saeimas 31.maijā, sākot no pl.8:30 – 16:30! Tiešraides laikā visas dienas garumā sarunāsimies ar Valsts prezidenta amata kandidātiem, Saeimas frakciju līderiem un būsim klāt rezultātu pasludināšanā! Tiešraidi varēs vērot arī portālā LA.LV!
