“PNB bankas” maksātnespējas cēloņi joprojām tiek vērtēti 0
Joprojām tiek vērtēti “PNB bankas” maksātnespējas cēloņi, tostarp vadības atbildība par bankas novešanu līdz maksātnespējai, liecina aģentūras LETA rīcībā esošais “PNB bankas” pirmās kreditoru sapulces, kas notika 12.martā, protokols.
Kreditoru sapulcē bankas maksātnespējas procesa administrators Vigo Krastiņš informējis, ka šobrīd vēl tiek veikts “PNB bankas” vadības atbildības un maksātnespējas procesa cēloņu izvērtēšanas process.
Uz kreditoru pārstāvja jautājumu, vai ir plānots veikt tiesiskas darbības pret bankas bijušo vadību par “PNB bankas” novešanu līdz maksātnespējai, bankas maksātnespējas procesa administrators atzīmējis, ka atkarībā no izvērtēšanas procesa rezultātiem tiks lemts par tālākiem juridiskajiem soļiem.
Tāpat kreditoru pārstāvji interesējušies, vai, ņemot vērā, ka bankas bilance neadekvāti atspoguļoja situāciju pirms maksātnespējas, tiks izvirzītas kādas pretenzijas pret bankas auditoriem. Savukārt Krastiņš skaidrojis, ka šobrīd tiek veikta iesaistīto pušu atbildības izvērtēšana un, ja tiks atklātas kādas neatbilstības, šāda iespēja nav izslēgta.
Vienlaikus bankas administrators aicinājis kreditorus, ja viņu rīcībā ir kāda informācija par bankas aktīviem, kas ir nobēdzināti vai noslēpti, ziņot par to administratoram.
Pēc Krastiņa minētā, pilns “PNB bankas” aktīvu saraksts pagaidām nav pieejams.
Tāpat bankas administrators informējis, ka kreditoru sapulces norises brīdī neviens bankas aktīvs nav pārdots, un aktīvu samazinājums bilancē radies pārvērtēšanas procesa rezultātā.
Krastiņš minējis, ka aktīvu novērtēšana tiek veikta kopā ar speciālistiem no “Ernst & Young Baltic”, kā arī tiek piesaistīti ārējie vērtētāji. “Ernst & Young Baltic” pakalpojumu izmaksas līdz šim veido apmēram 2,5 miljonus eiro.
Savukārt “Ernst & Young Baltic” pārstāvis sapulcē skaidrojis, ka saistībā ar bankā konstatēto faktisko situāciju tiek veikts liels darbs gan Latvijā, gan ārpus Latvijas, piesaistot kolēģus arī no citām valstīm. “Būtiskākais darba apjoms bija tieši procesa sākuma posmā, pēc iespējas ātrāk apzinot situāciju un reaģējot uz to, lai mazinātu izdevumus un noskaidrotu situāciju bankā tālākai rīcībai un izvērtēšanai,” paudis auditorkompānijas pārstāvis.
Tāpat “Ernst & Young Baltic” pārstāvis norādījis, ka auditorkompānija darbojās kā atbalsts administratora komandai izdevumu samazināšanas identifikācijā, darbinieku skaita optimizēšanā, filiāļu aizvēršanā, bankas aktīvu apzināšanā, identificēšanā un to uzskaites vērtības pārbaudē, lielāko kreditoru izskatīšanā un izvērtēšanā, likvidācijas plāna sagatavošanā, naudas atmazgāšanas novēršanas (AML) metodoloģijas izstrādē un saskaņošanā, kā arī bankas datu saglabāšanā.
“Plānots, ka nākotnē uzņēmuma iesaiste maksātnespējas procesā būs mazāka, nekā procesa sākumā,” minējis “Ernst & Young Baltic” pārstāvis.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka kopš 2019.gada 12.septembra, kad “PNB banka” tika atzīta par maksātnespējīgu, līdz 2020.gada februāra beigām bankas maksātnespējas izdevumi veido kopumā 7,554 miljonus eiro, tostarp šogad pirmajos divos mēnešos “PNB bankas” maksātnespējas izdevumi veido kopumā 2,073 miljonus eiro.
“PNB bankas” aktīvi 2020.gada februāra beigās bija 306,998 miljonu eiro apmērā, kamēr pagājušā gada beigās bankas aktīvi bija 377,453 miljonu eiro apmērā, bet pēdējā bankas publicētajā finanšu pārskatā – 2019.gada 30.jūnijā – 547,161 miljons eiro.
Tāpat ziņots, ka “PNB bankas” darbība tika apturēta 2019.gada 15.augustā, bet 12.septembrī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pasludināja “PNB banku” par maksātnespējīgu. “PNB bankas” darbība tika apturēta, lai nepieļautu bankas līdzekļu aizplūšanu.
Eiropas Centrālā banka (ECB) kā “PNB bankas” tiešais uzraugs 2019.gada 15.augustā nolēma atzīt “PBN banku” par tādu finanšu iestādi, kas ir nonākusi vai nonāks finanšu grūtībās, savukārt Eiropas Vienotā noregulējuma valde pieņēma lēmumu neveikt “PNB bankas” noregulējumu, kas nozīmē neveikt pasākumus, lai bankas darbību stabilizētu. Ņemot vērā minēto, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) nolēmuma apturēt finanšu pakalpojumu sniegšanu “PNB bankā” un lēma par noguldījumu nepieejamību.
ECB kā “PNB bankas” tiešais uzraugs pieņēma šādu lēmumu, konstatējot, ka banka nav ievērojusi regulējošās prasības un izvērtējot bankas finansiālo situāciju.
