– Kā vērtējat aizsardzības ministra ieceri par 2000 karavīru palielināt mūsu armiju? 24
– Es nedomāju, ka to nepieciešams īpaši skaitliski palielināt. Taču armija kļūst arvien specializētāka, bruņotajos spēkos ir arvien dažādākas profesijas, karavīriem ir nepieciešamas prasmes strādāt ar jaunākajām tehnoloģijām. Mums šobrīd krietni jāiegulda militārās aizsardzības līdzekļos, novērošanas iekārtās, pretgaisa aizsardzībā. Tāpat jāiegulda arī karavīru izglītošanā.
Ģ. Zvirbulis: – Varbūt pamanījāt, “Latvijas Avīzē” pirms pāris nedēļām rakstījām tieši par karavīru izglītošanas un – kas vēl uztraucošāk – lojalitātes problēmām. Latvijas armijā bijis konkrēts gadījums, kad karavīrs sociālajos tīklos slavē Ukrainas prokrieviskos teroristus. Kā jūs, būdams Latvijas bruņoto spēku augstākais vadonis, vērtējat noskaņojumu mūsu armijā? Vai ar patriotismu un lojalitāti tur viss ir kārtībā?
– Veicot savus pienākumus, vismaz divas trīs reizes mēnesī apmeklēju dažādus pasākumus bruņotajos spēkos, piemēram, militāro vienību karogu iesvētīšanu. Pēc oficiālās daļas es cenšos aprunāties ne vien ar komandieriem un augstākajiem virsniekiem, bet arī ar jaunajiem virsniekiem. Esmu viesojies arī pie karavīriem Afganistānā. Arī ar zemessargiem man bieži iznāk saskarties. No šīm sarunām varu secināt, ka armijā tāpat kā citur ir dažādu viedokļu cilvēki, bet nekādus bīstamus strāvojumus nekad neesmu manījis. Protams, jūsu aprakstītais gadījums ir nepatīkams un bīstams precedents, bet atļaušos teikt, ka tas ir izņēmums. Dzīve karavīrus noliek ļoti īpašās situācijās, viņiem ļoti labi vienam otrs jājūt, jāvalda savstarpējai uzticībai. Tādēļ cilvēkus ar bīstamiem, pretvalstiskiem viedokļiem armijā var izskaitļot ātri. Arī mūsu NATO partneri atzinīgi novērtē to, ka uz Latvijas karavīriem var paļauties kā uzticamiem un drošiem ieroču biedriem.
