– Tagad sākušās diskusijas par to, kādām īpašībām jāpiemīt Valsts prezidentam, un kas tik netiek minēts, sākot no valodas prasmēm un izglītības līmeņa līdz pat bikšu gludināšanai. Mani gan vairāk uztrauc, ko prezidenta kandidāts valsts interesēs iecerējis paveikt. Teiksim, piecas lietas, ko nākamajā termiņā vajadzētu izsist cauri. 24
– Savas bikses es gludinu pats un katru dienu (smejas). Ja runājam par paveicamajiem darbiem, tad somu piemērs izglītībā mani tiešām ir ļoti iedvesmojis. Labāk viena stipra augstskola nekā daudzas vājas. Tomēr baidos, ka, pat tās visas apvienojot, mēs Latvijā neizveidotu pasaules līmeņa augstskolu. Tādēļ būtu jādomā par specializāciju konkrētās nozarēs un starptautisko sadarbību. Visi pārējie atvasinājumi un sasniegumi ir atkarīgi no tā, kāda tam pamatā izglītība.
– Tātad saprotu, ka izglītība būs viens no jūsu vadošajiem darba momentiem? Kas varētu būt otrs? Kā ar aizsardzību? Man neviens nevar paskaidrot, vai katrā novadā būs vai nebūs zemessardzes vienība, kas kontrolēs situāciju un, kad vajadzēs, aizstāvēs savu zemi. Tā vietā tikai dzirdu runas par jaunās paaudzes karadarbībām.
– Varbūt mēs abi esam vecmodīgi, bet es jums piekrītu. Pats strādāju Augstākajā Padomē laikā, kad sāka veidot zemessardzi, kas tobrīd bija aizsardzības kodols un tika iestrādāta kopējos aizsardzības spēkos. Šobrīd mūsu nelielais karaspēks ir ļoti profesionāls, bet zemessardze šķiet piemirsta. Tai būtu soli pa solim jāatgriežas savā vietā reģionos. Tas rada klātbūtnes efektu. Labāk, ja uz vietas ir kāda tīri lokāla aizsardzība, kas nodrošina pamatfunkcijas. Tas, protams, pats par sevi neglābs masīva uzbrukuma apstākļos, bet citādi šādas reģionālās vienības var nodrošināt mieru un kārtību savā teritorijā. Faktiski uz to pamazām arī ejam.
