Prāvests Tolstovs: “Eiropa šobrīd masveidīgi atsakās no kristīgās ticības” 175
“Eiropa šobrīd masveidīgi atsakās no kristīgās ticības, un mēs zinām, ka vieta tukša nevar palikt – veidojas vakuums,” tā TV24 raidījumā “Nedēļa.Post scriptum” savu komentāru iesāka Dr. teol., Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests Ilmārs Tolstovs, diskutējot par kristīgo ticību Latvijā un Eiropā, kā arī šobrīd novērojamo citu reliģiju pārsvara gūšanu Eiropā, proti, islāma strauju izplatīšanos Eiropas valstīs.
“Pirmkārt, Eiropā ir ieceļojuši ļoti daudzi migranti, iebraucēji no islāma ticīgām valstīm. Ir Francija, Vācija, kur šis procents ir ļoti liels. Francijā mošeju ir vairāk nekā katoļu baznīcu. Un līdz ar to tā ir relitāte,” atzina Tolstovs. Viņaprāt, nav tik daudz eiropiešu, kas pieņem islāmu, kaut arī tādi esot. “Šeit notiek šī reliģiju sadursme, un mēs redzam arvien vairāk un vairāk, ka islāms piesaka sevi Eiropas kontinenta kontekstā. Un mums ar to ir jārēķinās un jāņem vērā,” viņš piebilda.
Vai būtu jāliek kādi šķēršļi šīs reliģijas – islāma – izplatībai? Uz šo TV24 raidījuma vadītājas jautājumu Tolstovs atbildēja, sakot, ka vienīgais veids, kā ar to “cīnīties”, ir izplatīt kristīgo ticību.
“Mani uzrunāja arī viens citāts, ko man atsūtīja viens garīdznieks, ka daudzi izsmejot kristīgo ticību, bet, ja nebūtu kristīgās ticības, tad mēs dzīvotu kā laika posmā pirms tās, tas ir, – aci pret aci, zobu pret zobu. Sekotu atriebības, sekotu izrēķināšanās, jo tomēr kristīgā ticība ir mūsdienu Eiropas humānisma pamatā. Protams, tur satiekas arī Senās Grieķijas filozofija. Bet kristīgā ticība bija tā, kas veica sintēzi it īpaši tās pirmajos rašanās gadsimtos,” sacīja Tolstovs.
Tieši kristīgā ticība veica šo sintēzi ar seno grieķu filozofiju un šo kristīgo vēsti, ko atnesa Jēzus Kristus, tā TV24 raidījumā “Nedēļa.Post scriptum” uzsvēra Dr. teol., Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests Tolstovs, stāstot par to, kāda šobrīd ir situācija ar reliģijām – kristīgo ticību un islāmu – Eiropas valstīs.
