Priekšsēdētājs Blūma kungs ar cīņubiedriem 0
Nākusi klajā Ērika Hānberga grāmata “Labvakar, priekšsēdētāj!” (apgāds “Jumava”, 192 lpp.).
Grāmatas ievadā rakstnieks atzīstas: “Ja nav būts kolhozu un sovhozu procesos, grūti iztēloties, kādi tie bija. Iecerot grāmatu, sākotnēji domāju, ka to laiku priekšstatam pietiks ar vienas saimniecības – kolhoza “Jaunais komunārs” un viena priekšsēdētāja Jāņa Blūma – darbības atainojumu. Manuskripta tapšanas gaitā apjautu, ka tas laiks jāaplūko citu saimniecību, Latvijas PSR un Padomju Savienības sakarībās.”
Jāņa Blūma citāts: “Nožēlojama bija pati sistēma, kādā nācās saimniekot, – kad pats neesi savas dzīves noteicējs.” No tā izriet grāmatas saturs: nodaļa “Necik” (periods no okupācijas sākuma 1940. gadā līdz 1950. gadam, kad lauksaimniecības kolektivizāciju uzskatīja par pabeigtu); nodaļa “Kaut cik” (sākot no 50. gadiem, kad gudrākie, izveicīgākie saimniecību vadītāji izmanījās atrast iespējas, kā atveseļot pēc padomju varas represijām un izvešanām izpostītos laukus) un nodaļa “Tikuntik”, kas iezīmē atmodas sākumu un neatkarīgās Latvijas atjaunošanu.
Ē. Hānbergs devis vārdu tālaika progresīvākajiem lauksaimniekiem, kas sabiedrībā ieguvuši autoritāti ar stipru mugurkaulu, – Laimonim Burtniekam, Jānim Rubulim, Raitim Apalupam, Ivaram Jansonam, Ansim Liezeram, Ilmāram Bentam, Ēvaldam Viļumsonam, Viesturam Gredzenam, Visvaldim Skujiņam, Jūlijam Beļavniekam u. c. Viņi visi tolaik bija ne tikai domubiedri, bet īsti cīņubiedri. Savu latvisko pārliecību bijušie dižsaimnieki apliecinājuši Latvijas brīvvalsts gados. Tautas vēstures un dzimtas piemiņu Jānis Blūms 2007. gadā iemūžinājis piemiņas sienā pie Lēnu muižas, kas veltīta pulkveža Oskara Kalpaka bataljonam, kura virsleitnants bija viņa tēvs Paulis Blūms. 2009. gadā Nīgrandes pagasta Kalnos ar Blūma kunga gādību atklāja pieminekli represētajiem “Krusta ceļš” un iesvētīja baznīcu.
