Nespējot Ukrainai uzspiest savu gribu, Putins izraisa karu Eiropas centrā 12
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina pavēles Krievijas karaspēks vakar sāka plašu uzbrukumu Ukrainai. Prezidents Putins televīzijas uzrunā pirms uzbrukuma apgalvoja, ka operācijas mērķis esot civiliedzīvotāju aizsardzība un ka tā esot atbilde uz draudiem no Ukrainas puses.
Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu, un brīdināja citas valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie “nepieredzēti smagām sekām”.
“Krievijas atbilde būs tūlītēja un novedīs jūs pie tādām sekām, ar kādām jūs savā vēsturē vēl neesat saskārušies. Mēs esam gatavi jebkādai notikumu attīstībai,” teica Putins. Viņš apsūdzēja ASV un to sabiedrotos, ka tie esot ignorējuši Krievijas prasību nepieļaut Ukrainas iestāšanos NATO un piedāvāt Maskavai drošības garantijas.
Putins sacīja, ka Krievijas militārās operācijas mērķis esot nodrošināt Ukrainas “demilitarizāciju” un ka visi Ukrainas karavīri, kas noliks ieročus, varēs droši atstāt kaujas zonu. Kremļa administrācija kā ieganstu iebrukumam Ukrainā uzdeva Donbasa “tautas republiku” vadītāju lūgumu Krievijas prezidentam Putinam “palīdzēt atvairīt agresiju” no Ukrainas armijas puses. Krievija 2014. gadā anektēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu un iebruka Donbasa reģionā Ukrainas dienvidaustrumos.
Kopš 2008. gada agresijas pret Gruziju Krievija ir pastiprināti bruņojusies, vienlaikus vedot tukšas diplomātiskas sarunas ar rietumvalstīm. Nespējot uzspiest Rietumiem un Ukrainai savu gribu, Putina režīms ir izraisījis plaša mēroga karu Eiropas centrā, kas draud ar neparedzamām sekām.
Kaujas notiek Černobiļas AES zonā
Krievijas karaspēks no Baltkrievijas teritorijas vakar iegājis slēgtās Černobiļas atomelektrostacijas zonā, paziņojis Ukrainas Iekšlietu ministrijas padomnieks Antons Geraščenko. Viņš pavēstījis, ka Ukrainas nacionālās gvardes karavīri, kas apsargā nedrošo radioaktīvo atkritumu glabātavu, izrāda pretestību uzbrucējiem. Geraščenko brīdināja, ka gadījumā, ja kodolatkritumu krātuve tiks iznīcināta uzbrucēju artilērijas triecienu rezultātā, radioaktīvie putekļi var aptvert Ukrainas, Baltkrievijas un Eiropas Savienības valstu teritorijas.
Tikko sākusi karu pret Ukrainu, Krievijas armija jau ieplānojusi militārās mācības Krievijas kontrolētajā Piedņestras apgabalā Moldovā. Piedņestra austrumos robežojas ar Ukrainu. Krievijas armijas paziņojumā teikts, ka izveidota īpaša apmācības zona, lai trenētos ienaidnieka transportlīdzekļu apturēšanā. Lielākoties krievvalodīgo apdzīvotais Piedņestras apgabals atšķēlās no Moldovas 1990. gadā, lielai daļai iedzīvotāju bažījoties, ka Moldova varētu apvienoties ar kaimiņvalsti Rumāniju, jo abas valstis etniski un lingvistiski pārstāv vienu tautu. Taču pašpasludinātā republika netika oficiāli atzīta. Bruņotais konflikts, kas izcēlās pēc neatkarības pasludināšanas, beidzās ar Krievijas karaspēka iejaukšanos. Krievijas karavīri joprojām uzturas Piedņestras apgabalā, mazinot Moldovas izredzes kādudien iestāties Eiropas Savienībā.
Ukrainas armija pretojas
Vakar līdz pusdienai Krievija uz dažādiem mērķiem Ukrainā raidījusi vairāk nekā 30 spārnotās raķetes “Kalibr”, īstenojusi gaisa uzlidojumus, kā arī apšaudījusi dažādus civilās un militārās infrastruktūras objektus ar artilēriju un reaktīvajiem daudzstobru mīnmetējiem, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Krievijas armija šķērsojusi Ukrainas robežu Čerņigovas, Sumu, Luhanskas, Harkovas, Žitomiras, Kijevas un Hersonas apgabalos.
Ukrainas armija ved aizsardzības kaujas visos pretinieka uzbrukuma virzienos. Ukrainas teritorijā novērojama Krievijas diversantu grupu darbība, īpaši Melnās jūras piekrastē un pie robežas ar Krievijas kontrolēto Piedņestras apgabalu.
Kijevas apgabalā notriekta ukraiņu militārā transporta lidmašīna AN-26. No 14 lidmašīnā esošajiem cilvēkiem vismaz pieci gājuši bojā. Odesas apgabalā Ukrainas armijas novietnes apšaudē nogalināti 22 cilvēki, tostarp 11 sievietes. Ukrainas robežsargi, armija un nacionālā gvarde iesaistījusies kaujās ar uzbrūkošo Krievijas armiju.
Tūlīt pēc uzbrukuma sākuma tika apšaudīta Ukrainas galvaspilsēta Kijeva un vairākas citas pilsētas līdzās Donbasa frontes līnijai. Ziņas par eksplozijām pienāk arī no Harkovas, Mariupoles un Odesas.
Krievijas Melnās jūras flote sākusi desanta operāciju Azovas jūrā un Odesā, izsēdināts desants Mariupolē. Mikolajevā izcēlušies ugunsgrēki, bet Harkovā iznīcināta bruņojuma noliktava. Triecieni doti militārajiem objektiem Kijevā, Harkovā un Dnipro, kā arī Kramatorskā, kur atrodas Ukrainas austrumdaļas militārās operācijas zonas štābs.
Ukraina slēgusi gaisa telpu civilajām lidmašīnām, un ārlietu ministrs Dmitro Kuleba apliecinājis, ka pret Ukrainu izvērsts “vispārējs uzbrukums, lai iznīcinātu Ukrainas valsti”.
“Mūsu aizstāvji ir gatavi darīt visu, kas ir viņu spēkos, lai aizsargātu Ukrainas zemi,” teikts Ukrainas Ārlietu ministrijas paziņojumā, mudinot Rietumus nekavējoties noteikt jaunas sankcijas Krievijai.
Sarauj diplomātiskās attiecības
Atbildot uz uzbrukumu, Ukraina sarāvusi diplomātiskās attiecības ar Krieviju, paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. “Ukraina aizstāvas un neatdos savu brīvību, lai arī ko domātu Maskavā,” teica Ukrainas prezidents. Zelenskis salīdzināja Krievijas uzbrukumu ar nacistiskās Vācijas militārajām kampaņām Otrā pasaules kara laikā. “Krievija ir uzbrukusi Ukrainai gļēvulīgā un pašnāvnieciskā veidā, kā to darīja nacistiskā Vācija Otrā pasaules kara laikā,” sacīja Zelenskis. Viņš aicināja krievus iziet protestos pret karu.
Ukrainas vēstnieks ANO Sergijs Kisļica, aicinot Krievijas prezidentu Putinu nekavējoties pārtraukt agresiju pret Ukrainu, Drošības padomes sēdē, kuru vadīja Krievijas diplomāts Vasilijs Nebenzja, paziņoja: “Kara noziedzniekiem nav šķīstītavas. Viņi, vēstniek (Nebenzja), nonāk tieši ellē.”
Krievijas sabiedrībā nav vienprātīga atbalsta
Krievijas varasiestādes brīdinājušas savus pilsoņus neiesaistīties protestos pret karu. Krievijas Izmeklēšanas komiteja brīdinājusi Krievijas iedzīvotājus par tiesiskām sekām par pievienošanos nesankcionētiem protestiem, kas saistīti ar “saspīlēto ārpolitisko situāciju”.
Analītiķi atzīmē, ka Krievijas sabiedrībā un arī politiskajās un militārajās aprindās nav vienprātīga atbalsta Krievijas armijas iebrukumam Ukrainā.
Krievijas izlases uzbrucējs Fjodors Smolovs kļuvis par pirmo Krievijas izlases futbolistu, kurš publiski paudis nosodījumu Krievijas iebrukumam Ukrainā. 32 gadus vecais Maskavas “Dynamo” spēlētājs vietnē “Instagram” publicēja vārdus “Nē karam”, kam sekoja Ukrainas karogs un salauztas sirds emocijikona.
Pasaules līderi nosoda
Pasaules valstu līderi asi nosodījuši Krievijas uzbrukumu Ukrainai, Rietumiem solot ievērojami pastiprināt sankcijas pret Maskavu. ASV prezidents Džo Baidens norādīja, ka visa pasaule aizlūdz par ukraiņu tautu, kas cieš no neprovocēta un nepamatota uzbrukuma, un brīdināja, ka tikai un vienīgi Krievija ir atbildīga par nāvi un iznīcību, ko šis uzbrukums atnesīs. “Pasaule sauks Krieviju pie atbildības,” paziņoja Baidens.
ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs vērsās tieši pie Krievijas prezidenta Vladimira Putina, aicinot viņu apturēt uzbrukumu cilvēces vārdā. Gutērrešs ANO Drošības padomes sēdē aicināja Putinu nepieļaut Eiropā sākties karam, kas var izvērsties par postošāko kopš šā gadsimta sākuma.
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs paziņoja, ka Krievija ir izvēlējusies agresijas ceļu pret suverēnu un neatkarīgu valsti, pakļaujot riskam neskaitāmu civiliedzīvotāju dzīvības.
Britānijas premjerministrs Boriss Džonsons paziņoja, ka ir sazinājies ar Zelenski, lai apspriestu nākamos soļus. “Prezidents Putins ir izvēlējies asinsizliešanas un iznīcināšanas ceļu, uzsākot šo neizprovocēto uzbrukumu Ukrainai. Britānija un mūsu sabiedrotie atbildēs izlēmīgi,” tviterī paziņoja Džonsons.
Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena un Eiropadomes prezidents Šarls Mišels tviterī publiskoja paziņojumu, kurā sola: “Mēs sauksim Kremli pie atbildības.” ES augstākais pārstāvis ārlietās un drošības politikā Žuzeps Borels paziņoja, ka Krievija saskarsies ar bezprecedenta izolāciju un tai tiks piemērotas bargākās sankcijas, kādas ES jebkad noteikusi. “Tas nav jautājums par blokiem. Tas nav jautājums par diplomātiskām varas spēlēm. Tas ir dzīvības un nāves jautājums. Tas ir par mūsu globālās kopienas nākotni,” paziņoja Borels.
Stāvam plecu pie pleca
Britānijas vēstnieks Latvijā Pols Bramels: “Apvienotā Karaliste un Latvija turpina cieši strādāt kopā, lai atbildētu Krievijas agresijai. To apliecina intensitāte, ar kādu sadarbojas Apvienotā Karaliste, Latvija un citi partneri. Piemēram, Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks šonedēļ Londonā piedalījās desmit valstu veidotā Kopējā ekspedīcijas korpusa aizsardzības ministru apspriedē, iekšlietu ministre Priti Patela telefoniski sazinājās ar Latvijas ministri Mariju Golubevu un vienojās par nepieciešamību darboties kopā pret Putina agresiju.
Vakar es apmeklēju aviācijas bāzi Lielvārdē, kur tikos ar 19. Karaliskās loģistikas eskadriļas karavīriem, kuri devās uz Igauniju ar militāro transportlīdzekļu kolonnu, lai vairotu Britānijas pienesumu NATO pastiprinātās klātbūtnes spēkiem. Tas viss liecina par NATO partneru apņēmību aizstāvēt savus sabiedrotos un stāties pretī Krievijas agresijai.
Apvienotā Karaliste atkārtoti apstiprina savu atbalstu Ukrainai un stāv plecu pie pleca ar Ukrainas tautu.”
