Sola stingrāku vēršanos pret kritiķiem 10
Šī bija Putina pirmā tik plašā uzruna par ārpolitikas jautājumiem, kopš Maskavā tika noslepkavots opozīcijas politiķis Boriss Ņemcovs un kopš mēneša sākumā starptautiskajā sabiedrībā aizsākās minējumu vētra par Kremļa saimnieka mīklaino pazušanu no sabiedrības uzmanības vienpadsmit dienu garumā. Runājot par draudiem Krievijai, Putins uzskaitīja, ka tādus rada gan NATO infrastruktūras izplešanās pie Krievijas robežām, gan ASV pretraķešu aizsardzības sistēmas segmentu attīstība Eiropā un Āzijā, gan Savienoto Valstu moderno ieroču attīstības programmas. Tāpat, Kremļa saimnieka ieskatā, viņa izveidoto režīmu apdraud “terorisms, ekstrēmisms, spiegošana un mēģinājumi izmantot sabiedriskās un nevalstiskās organizācijas, lai diskreditētu Krievijas valdību un destabilizētu valsti”.
Nākamajā gadā Krievijā ir gaidāmas parlamenta vēlēšanas, bet pēc trīs gadiem arī prezidenta vēlēšanas, un Putins norādīja, ka “Rietumu slepenie dienesti” jau plānojot, kā tās izmantot Krievijas diskreditēšanai. “Situācija ap Krieviju nemainīsies uz labo pusi, ja mēs pakļausimies un padosimies ik uz soļa. Situācija mainīsies uz labo pusi tikai tad, ja mēs kļūsim stiprāki,” paziņoja Putins, nepaskaidrojot, ko viņš domājis, runājot par “pakļaušanos”. Tā vietā Krievijas valsts galva uzsvēra, ka viņa režīms turpinās pievērst vēl stingrāku uzmanību nevalstiskajām organizācijām, kas saņem finansējumu no ārvalstīm. “Nav nekādas jēgas iesaistīties diskusijās ar tiem, kuri klausa no ārienes dotajām pavēlēm un kuri strādā citas, nevis savas valsts interesēs,” paziņoja Putins.
