Ražotāji 4
Putuplastu ražo arī Latvijā. Pirmais, kas nāk prātā, ir “Tenapors” – gan uzņēmums, gan produkts (preču zīme), ko pazīst kopš 2001. gada, kad dobelnieku kompānija “Tenax” nopietni pievērsās jaunam biznesam. Šajā laikā ir izveidota eiropeiska, liela un moderna rūpnīca, kurā ieguldīts miljoniem latu pašu kapitāla, tāpēc pašlaik “Tenapors” neapšaubāmi ir šā tirgus līderis. Vairs palicis tikai viens konkurents Daugmalē, otrs Valmierā nokļuvis dobelnieku kontrolē, divi citi Daugavpilī pārtraukuši darbu. Aptuveni 60–70% produkcijas paliek tepat Latvijā, pārējais nonāk Lietuvā un Igaunijā.
– Tālāk vest tukšu gaisu neatmaksājas, – stāsta Normunds Rudmanis, uzņēmuma “EPS” plātņu pārdošanas pārstāvis. – Daudzi jau prot šo preci paši izgatavot, arī pie mums ir nopērkama kaimiņu produkcija.
Interesanta atklāsme – tad tāpēc plātnes tik vieglas! Putuplastā aptuveni 98% tilpuma ir gaiss, kas iekapsulēts sīkos polistirola apvalkos gluži kā medus šūnās. Vēl ir piedevas, ko izmanto atkarībā no materiāla lietojuma. Piemēram, siltināšanai domātajam obligāti ir antipirēni, kas pasargā no degšanas, bet iepakojumam paredzētajā to nav. Iespējams, tieši šīs atšķirības dēļ apkārt klejo viedoklis, ka putuplasts nav ugunsdrošs. Tiesa, arī būvizstrādājumiem atklāta liesma nepatīk, tie sāk vismaz gruzdēt, taču būvnormatīviem atbilst. Gatavā ēkā nelaime jau plātnēm klāt netiek, jo zilās, mitrumizturīgās pamatiem ir paslēptas zem zemes, baltās vai pelēkās fasādēm – zem dekoratīvā apmetuma vai cita seguma.
– Patiesībā putu polistirolā ķīmijas ir maz, tikai divi procenti, – apgalvo Normunds Rudmanis. – Materiāls dabiskos apstākļos ne ar ko nereaģē, visas pārvērtības notiek formēšanas procesā, proti, ražošanas iekārtās.
