Radioduelis uz kara sliekšņa! Raidījumos iet tik karsti, ka pat klausītājiem jāpiesprādzējas. Egila Līcīša feļetons 12
Egils Līcītis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Neapskaužamā stāvoklī nonāk to sarakstu pirmie numuri, kuri nokļuvuši uz priekšvēlēšanu nopratināšanu pie radio, televīzijas un interneta portālu studiju intervēšanas lielmeistariem (-ēm), iekrituši taisni nagos Latvijas vadošajiem izmeklējošās, pētnieciskās, rokošās un revolveržurnālistikas pārstāvjiem.
Nesaudzīgie jautātāji žēlastību nepazīst, sentiments un līdzcietība te svešas lietas, melnajās rokās zib adatas, ko iegrūst partijniekiem sēžamvietā un iznīcinoši jautājumi birst kā no maisa. Vai tiesa, ka esat FIB meklēšanā? Vai tiešām esat ļaunuma iemiesojums un sakaros ar vampīriem? Vai taisnība, ka apvainojāt mūsu sabiedrotos?
Kāpēc jums zils deguns? Raidījumu vadītāji varītēm cenšas izvilkt no skapja, pagultes un pažobelēm nesmukumus un atšķirt deputātu kandidātu mūža neglītākās lappuses. Tiek pat apšaubīta dažu premjerministra amata kandidātu – neiedomājami godīgu un kautrīgu vīru – iespēja tikt pie pielaides valsts noslēpumam! Raidījumos iet tik karsti, ka klausītājiem ieteicams piesprādzēties, lai pārsteigumā neaizveltos aiz dīvāna un neizlidotu no krēsla.
Tādā situācijā, visādi ķeksēti, knaibīti, masēti un uzvilkti uz āķa, noraustās pat pieredzējušākie politiķi ar aknām un ar olām, kuri, liekas, bija pagatavoti no azbesta un tērauda. Aizsargājot savas pozīcijas, kandidāti izvērš atbildes tiešsaistes komunikāciju, uzvelkoties adžikas asumā, un radioduelis nonāk uz kara sliekšņa, sacenšoties sarunbiedra pārtraukšanā un pārkliegšanā. Kas tā tāda par žurnālistiku! Jums ir samaksāts! Jūsu attieksme liecina par angažētību! No kuras kabatas saņemat – no Bordāna, Meroni vai “Vienotības”?
Jūs kalpojat elles spēkiem! Esat antižurnālisti! Piecdesmit ētera minūtes tērējat, lai uzdzītu mani kokā! Neuzmācieties vairs ar saviem jautājumiem! Tā izlādē dusmas, uzmutuļo agresijā, uzdzirksteļo īssavienojumā, cērt pār šņori un sapsihojas kā aizkaitināti buļļi cilvēki, kuri agrāk rāvās runāt pie mikrofona kā nevaldāmi un kuri izlocīšanās mākā bija veiklāki par zuti!
Viņi bij raduši uzdot melnu par baltu, tamborēt un it viegli iepotēt publikai savus uzskatus, bet nu šie politikas mamuti sper vai zemes gaisā un protestē, ka tiek ierobežota viņu runas brīvība un izteikšanās tiesības. Āre, kāpēc jūsu simpātija šai pašā studijā baudīja mīkstu un ērtu apiešanos ar pieglaimīgiem un lišķīgiem vaicājumiem, bet mums – jūsu antipātijām – jāpacieš nodauzīšana zili melniem un saskrāpēšana līdz asinīm!
Asi jautājumi radio, TV un internetā mijas ar aizliegtu cenzūru. Kāds miermīlīgāks no vēl nekronētiem premjera kandidātiem ar 0,5% reitingu bija no sirds izbrīnīts – kā tā, mums ir 300 000 atbalstītāju, ļoti savādi, ka uz tiešraidi zvana tikai kritiķi, nevis mūsu piekritēji.
Kopš mistera Donalda Trampa ierašanās politiskajā arēnā preses cilvēku ceļš uz patiesību neapšaubāmi kļuvis ievērojami ērkšķaināks un pārmetumi neobjektivitātē, pērkamībā un tendenciozitātē – pērkonīgi skaļi. Ja aizvainotajiem sarakstu līderiem būtu pieeja atomieročiem, nekavējoties tiktu spiesta sarkanā podziņa, raidot raķešu ugunsspēku Doma laukuma un Zaķusalas krastmalas koordinātās, ārdot un izpostot par žurnālistiem pārģērbto un maskoto sadistu midzeņus, kur strādā ar gestapoviešu metodēm!
Lai uznāk taifūns un aiznes nešpetno ārpus takta un gaumes robežām izprašņātāju nezināmās tālēs – jau ir sīkāka aizskarto politiķu slepenā vēlēšanās. Tas nepavisam nav kā privātajā partijas kanālā, kur pašu labāko, skaistāko un gudrāko listes vilcēju papaijā, pacienā ar šokolādes tāfeli, kur uzņemšana notiek ar ovācijām un padevīgiem skatieniem vadoņa virzienā.
Ir ticams, ka gan televīzijas debašu vadītājam, gan radiofona revolverreportierim ir savi favorīti un nīstamie objekti, kas jo īpaši top redzams laikā pirms vēlēšanām, kad grūti ieturēt balansu un neitralitāti pilnā mērā. Un tāpēc mediju žurnālisti, izvazājot intervējamos tiešajā ēterā pa dubļiem un nodarvojot, cenšas nosūtīt sabiedrībai brīdinājuma signālus, kurš kandidāts ir bīstams un viņa atrašanās pie varas nevēlama.
Dienesta pārbaude, televīzijas ombuds un žurnālistu ētikas uzraugi nekādas vainas tur neatradīs. LTV diskusiju raidījumā uzaicinātais psihiatrs Artūrs Utināns raksturoja tā – politiķi, kas nespēj adekvāti reaģēt uz uzasinātiem intervētāja jautājumiem, tā vietā aizsvilstoties un kašķējoties, ir narcisi, nemāk uzvesties un par tādiem neesot vērts balsot.
Savukārt raidorganizācijas pēc intensīvi aizritējušiem debašu raidījumiem berzē rokas – tādā veidā bez maksas, sīvam ķīviņam iedegoties un pieņemoties spēkā, par tūkstoš vatiem papildinātas TV stacijas un radiofona enerģētisko resursu krājumu rezerves.
