Foto no “Rail Baltica” trases vizualizācijas.

“Rail Baltica” apturēs ceļu būvi 2

Celtniecības nozare ir vairāku izaicinājumu priekšā – kadru trūkums, finansējuma samazināšanās un “Rail Baltica” būve, liecina bankas “Citadele” organizētā diskusija.

Asinis pārstāj riņķot. Sibīrijā gaisa temperatūra nokrītas zem -58 grādiem. Cik tas ir “pēc sajūtām”?
TV24
Ko nozīmē Putina veltītie vārdi Latvijai, ik pa laikam izskanot runām par iespējamu uzbrukumu Baltijas valstīm? Skaidro Slaidiņš
Dokumentus nenokārtojušo Krievijas pilsoņu izraidīšana būs sarežģīts un smagnējs process – šobrīd skaita, cik tādu ir 27
Lasīt citas ziņas

No tā, kā nozare spēs šos izaicinājumus pārvarēt, atkarīgs, vai par celtniecību nākotnē runāsim kā par grimstošo “Titāniku” vai arī kā par no pelniem atdzim­stošo putnu Fēniksu.

Trūkst ilgtermiņa plānu

CITI ŠOBRĪD LASA

Vissatraucošākā situācija šobrīd ir ceļu būves nozarē, kurai jau šogad paredzēts finansējuma samazinājums par 100 milj. eiro. Ja nākamajos gados nenotikšot pozitīvas pārmaiņas, tad mazajiem ceļu būves uzņēmumiem gaidāms “Titānika” liktenis, jo tie izdzīvot nespēšot, uzsvēra A.C.B. uzņēmumu grupas operatīvais vadītājs Armands Sviķis.

Viņš kritizēja valsts nespēju plānot ilgtermiņā, kas galarezultātā sadārdzinot celtniecību Latvijā. Sarunā ar “LA” viņš uzsvēra, ka ilgtermiņa celtniecības plāni ļautu uzņēmumiem laikus plānot attīstību un modernizāciju, kas kopumā desmit gadu periodā ļautu ietaupīt celtniecībā pat līdz 500 miljoniem eiro desmit gados. Šobrīd šī nauda tiekot izšķiesta izmaksu sadārdzinājumā kārtējā celtniecības buma laikā.

Vairāki gadi bez ceļiem

Armands Sviķis
Foto: Evija Trifanova/LETA


Runājot par ceļu būvi, A. Sviķis stāsta, ka Latvijas ceļu būvei ir ierobežotu jaudu un finansējuma problēmas, kuras gaidāmais “Rail Baltica” projekts saasinās vēl vairāk. No vienas puses, ceļu būves nozares kapacitāte ir darbi apmēram 500 milj. eiro apmērā gadā. Ierobežoto jaudu risinājums nebūtu arī ārvalstu būvnieku piesaiste.

“Pēdējos divdesmit gados neviens ārvalstu būvnieks te nav redzēts, celtniecības nozare ir samērā lokāla – tā tas ir gan Latvijā, gan citās valstīs,” saka A. Sviķis.

Otra nozares problēma ir finansējums – ja tiek sākts “Rail Baltica” projekts, kura prognozētie darbu apjomi tiek minēti divu līdz četru miljardu eiro apmērā, tad viss Latvijas ceļu būves līdzfinansējuma budžets varētu tikt novirzīts šim projektam un ceļu būve Latvijā uz vairākiem gadiem var apstāties vispār.

“Rail Baltica” uzbūvēt nav nekādu problēmu, problēma ir valsts budžeta plānošanā. Būtu pareizi šobrīd autoceļu būvē ieguldīt vairāk naudas, zinot, ka būs gadi, kad šajā jomā nedarīs gandrīz neko. Tad varētu vairākus gadus būvēt “Rail Baltica” un autoceļus tikai uzturēt. Taču diemžēl tā nenotiek,” saka A. Sviķis.

“Notiek tieši pretējais – līdz ar ES fondu finansējuma izbeigšanos šogad būvniecības apmēri tuvākajos pāris gados samazināsies.”

Šodien labi, bet rīt?

Bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš.
Foto: Ieva Leiniša/LETA


Saskaņā ar “Citadele Index” aptaujas datiem šā gada sākumā vislabākais noskaņojums Latvijā bija būvniecības nozarē strādājošajiem uzņēmējiem, kuru optimisms tuvojas augstākajam līmenim pēc krīzes.

Taču nozarē arvien vairāk ir jūtamas pārkaršanas pazīmes, jo izmaksas nozarē aug strauji un pieprasījuma dēļ būvniecības apmēri Latvijā ir lielāki, nekā var atļauties būvēt. Būvniecības atļaujas arī privātajā sektorā izsniedz arvien vairāk.

62% no būvuzņēmējiem uzskata, ka viņu uzņēmums gada laikā ir saskā­ries ar grūtībām nodrošināt darbaspēku, liecina aptauja. Būvnieki arī visbiežāk norāda, ka saskaras ar korupciju valsts un pašvaldību iestādēs. Taču tikmēr būvniecības nozares uzņēmēji visbiežāk pārliecināti, ka ēnu ekonomikas īpatsvars nozarē samazinās. Pēc bankas “Citadele” ekonomista Mārtiņa Āboliņa teiktā, būvniecība visā Baltijā patlaban atrodas ilgtermiņa vidējā līmenī, kas raksturo to, cik iespējams atļauties būvēt.

Ekonomists arī uzsvēra, ka būvniecība Latvijā ir ļoti svārstīga, daudz svārstīgāka nekā ekonomika kopumā. Lai to novērstu, Latvijai nepieciešama ilgtermiņa stratēģija, kā mazināt svārstības būvniecības nozarē un atkarību no ES finansējuma, uzskata diskusijas dalībnieki.

M. Āboliņš domā, ka Eiropas fondu apguves ciklā šobrīd esam sasnieguši maksimumu, kas turpināsies vēl divus gadus. Līdzekļi ceļu būvei šobrīd jau sāk samazināties, bet citās jomās vēl tikai ieplūst. Nav līdz galam skaidrs, kas notiks tālāk un kā situāciju ietekmēs breksits.

Pašreizējās indikācijas liecinot, ka nākamajā plānošanas periodā piešķirto fondu līdzekļu Latvijai būs apmēram tikpat, taču būtiski mainīsies prioritātes – daudz vairāk līdzekļu zinātnei un tādu projektu atbalsts, kas veicinātu izvirzīto klimata politikas mērķu sasniegšanu, savukārt infrastruktūrai un celtniecībai varētu būt jomas, kur finansējuma samazinājums ir vislielākais – pat 20–30% apmērā. Šīs aplēses gan neietverot “Rail Baltica” projektu.

Ja tas tiekot apstiprināts, tad varētu runāt pat par līdzekļu pieaugumu infrastruktūras un ceļu būves jomās, taču tikai uz šī projekta rēķina. Tas liecina par nepieciešamību pastiprināt ceļu būves finansējumu jau šobrīd, bet celtniecībai kopumā – trīs gadu perspektīvā. Tāpat esot redzama nepieciešamība paredzēt līdzekļus publiskās infrastruktūras uzturēšanai.

Jāplāno veiksmīgāk

Vienīgais valsts pārstāvis diskusijā – Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāra vietnieks Edmunds Valantis – norādīja, ka viena no prioritātēm nozarē ir sekmēt svārstību samazināšanos, nodrošināt nelielu, bet pakāpenisku būvniecības apmēru pieaugumu.

Valantis uzsvēra, ka nozarē ir jāizmanto ES struktūrfondu finansējums, kura izlietojums ir veiksmīgi jāplāno, paredzot vienlīdz līdzsvarotu finansējuma izlietojumu pa gadiem. Uz jautājumu, vai EM ir konkrēts plāns, kā to nodrošināt, Valantis atbildēja noliedzoši, norādot, ka nav tāda viena pasākuma, taču EM strādā pie dažādiem risinājumiem.

Vienlaikus viņš atzina, ka būvniecībā būtiskas pārmaiņas ieviesīs digitalizācija, kas transformēs nozari tuvākajos 5–10 gados, tāpēc uzņēmējiem būs jādomā vairāk par produktivitāti. Tāpat jau laikus jādomā, ko darīt, ja nozarē iestāsies lejupslīde.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Asinis pārstāj riņķot. Sibīrijā gaisa temperatūra nokrītas zem -58 grādiem. Cik tas ir “pēc sajūtām”?
TV24
Ko nozīmē Putina veltītie vārdi Latvijai, ik pa laikam izskanot runām par iespējamu uzbrukumu Baltijas valstīm? Skaidro Slaidiņš
Dokumentus nenokārtojušo Krievijas pilsoņu izraidīšana būs sarežģīts un smagnējs process – šobrīd skaita, cik tādu ir
Ne tu būsi tas, kurš pakļausies dabas likumiem! Horoskopi 7. decembrim
ASV pirmoreiz izvirza apsūdzības par kara noziegumiem Ukrainā – četri krievu zaldāti spīdzinājuši un imitējuši nāvessodu ASV pilsonim
Lasīt citas ziņas
Signāls Ukrainai. Kā pasaule aizmirsa par notiekošo karu Sīrijā, tā aizmirsīs..
Veselam
VIDEO. “Rēķini trešo valstu pilsoņiem var būt arī 8000 eiro…” Pacienti Latvijā ir parādā slimnīcām simtiem tūkstošus eiro
ASV pirmoreiz izvirza apsūdzības par kara noziegumiem Ukrainā – četri krievu zaldāti spīdzinājuši un imitējuši nāvessodu ASV pilsonim
Kokteilis
FOTO. Viņš nejūtas drošībā! Princis Harijs tiesā apstrīd netaisnīgu attieksmi pret viņa drošību
Enerģijas uzglabāšana un klimatneitralitāte Baltijas valstīs
06:40
Veselam
VIDEO. “Rēķini trešo valstu pilsoņiem var būt arī 8000 eiro…” Pacienti Latvijā ir parādā slimnīcām simtiem tūkstošus eiro
06:35
TV24
STOPkadri: Latvijas ierēdņiem un amatpersonām patīk “fāzēt” ne pa jokam!
06:30
Asinis pārstāj riņķot. Sibīrijā gaisa temperatūra nokrītas zem -58 grādiem. Cik tas ir “pēc sajūtām”?
TV24
STOPkadri: Latvijas ierēdņiem un amatpersonām patīk “fāzēt” ne pa jokam!
Dokumentus nenokārtojušo Krievijas pilsoņu izraidīšana būs sarežģīts un smagnējs process – šobrīd skaita, cik tādu ir
Covid-19 uzņem apgriezienus, pieaug stacionēto slimnieku skaits; gripa visvairāk “ķer” mazos bērnus
Baltijas jūrā šobrīd ledus apjoms jau astoņreiz lielāks par normu – 33 000 kvadrātkilometru; parasti ir ap – 4000
TV24
Latvija ir neizdevusies valsts – kā veidojas šī propaganda?
VIDEO. Daugavpils mērs izceļas Ziemassvētku pasākumā un saņem administratīvo protokolu
VIDEO. Rīgas centrā ap miskastēm “spieto” žurku bars. Ko par to saka Rīgas dome un tuvējā veikala vadība?
Veselam
Skatītājs izbrīnīts par invaliditātes grupas piešķiršanas kārtību: “Vai ir paredzams, ka amputētais loceklis ataugs?”
Divu dienu laikā lidojumā salūzušas piecas Krievijas aviokompāniju lidmašīnas
Vai sievietēm izdosies sākt Krievijā kluso pretošanos? Viņas pieprasa atgriezt vīriešus no frontes, par to tiekot pie.. – ‘disidentu zīmoga’
FOTO. Šodien daļu Latvijas priecēja skaista dabas parādība – saules dārzs jeb māņu saules
Kokteilis
VIDEO. “Krišjānis lido!” Satīriska dziesma par bijušā premjera lidojumiem guvusi plašu popularitāti
Kokteilis
VIDEO. “Tu esi mana mīļākā vīra bijusī sieva!” Elīnu Maliginu un Džilindžera pašreizējo sievu saista kas īpašs
Receptes
Bauda arī acīm: fotopamācība dažādu ēdienu dekorēšanā svētku galdam
Mājas
Svētku dekoru vietā – dzīvie augi: orhidejas, ciklamenas, puansetijas
Mājas
Silti un mežģīņoti. Adām dūraiņus aukstam laikam
Ne tu būsi tas, kurš pakļausies dabas likumiem! Horoskopi 7. decembrim
“Laika apstākļi ir pietiekami labvēlīgi.” Latvijas-Baltkrievijas žoga plāns šogad paveikts par 92%; cik kilometru tas ir?
Skaidrs, kāds būs atbalsts kredītņēmējiem – 30% no procentu maksājumiem. Birokrātiju pieskatīs VID
Solvita Āboltiņa no Itālijas pārcelsies uz Nīderlandi, kļūs par Latvijas vēstnieci šajā valstī
Premjere: Ģimenes ārstiem jābūt pacietīgiem; es neieteiktu šantāžas veidā runāt ar veselības ministru
Irāna kosmosā nogādājusi kapsulu ar dzīvniekiem. Iepriekš turp nosūtīja mērkaķi, bet ko tagad?
Baidens: Ja Putins ieņems Ukrainu, viņš pie tās neapstāsies, viņš ir to diezgan skaidri pateicis