Monika Zīle: Gobzema rīkotajā akcijā pie Rīgas pils bija skaidri nolasāms, cik zemu viņš vērtē savus atbalstītājus 183
Monika Zīle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Kas gan var būt muļķīgāks, kā cienīt tādu cilvēku sanāksmi, kur katrs atsevišķi ir nicināms?…” Cicerons
Zvana deviņdesmitgadīgs radagabals no Kurzemes: viņš nevarot saprast, kas 13. decembra vakarā notika pie Rīgas pils. Draugs stāstījis, ka tur sapulcinātajiem ļaudīm uz skandāliem naskais Saeimas deputāts Aldis Gobzems rupjiem vārdiem solījies pārņemt varu valstī, brīžiem runādams nesakarīgi, dažās interneta bildēs izskatījies pat pie daktera vedams un, ja gados jaunam cilvēkam acīmredzama nopietna kaite, tad nedrīkstētu pieļaut tās attīstību.
Ar Alda Gobzema veselību viss kārtībā, steidzos nomierināt līdzjūtīgo senioru, miesa ņipra un smadzenes tāpat, bet trīsdienu rugāji uz apaļumu zaudējušajiem vaigiem iederas to apģērbu zīmolu izrādīšanas akcijā, kuru viņš apskaužami attapīgi ielicis šābrīža politiskās situācijas rāmī.
Bet vecais kungs nerimstas un grib zināt, ar ko Saeimas deputāts cilvēkus savilinājis – banānus dalījis kā savulaik viens cits vai varbūt tagadējiem laikapstākļiem piemērotākos siltus speķarausīšus? Tos saieta dalībnieki paši ņēma līdzi, saku. Taču pēc brītiņa attopos: izrādē “Rododendrs” tās režisors Aldis Gobzems patiešām izsniedza pīrāgus. Tiesa, ne taustāmā un uz zoba liekamā veidolā, bet labi nolasāmajā attieksmē pret saviem atbalstītājiem. Un šī attieksme ir nievājoša.
Pie Rīgas pils sanākušajiem veltītajās uzrunās bieži atkārtodams “mēs”, Saeimas deputāts raidīja pūlim ”mesidžu”, ka ir šīs kopības sastāvdaļa un kauls no kaula. Tajā pašā laikā gan pie pils, gan nedēļu ilgušās akcijas ritumā Gobzema kungs bagātīgi izmantoja pa krievu detektīvfilmām ceļojošo bandītu un cietumnieku žargonu, pie katras izdevības demonstrēdams nenormatīvās leksikas krājumu un apsaukādams policistus “srokiem” cauri gājušo manierē.
Deputātu tuvāk zinošie apgalvo, ka šāds prastums neatbilst Alda Gobzema patiesajai iedabai – dažs pārspīlēts asums jā, taču jēlību birums nekad! Akcijas laikā deputāts rupjības bagātīgi izmantoja, lai – kā pats acīmredzot uzskata – tuvotos savu pielūdzēju līmenim, kur, viņaprāt, slikti saprot normālu valodu. Patiesībā nekas viņa attieksmē pret elektorātu nav mainījies kopš 13. Saeimas vēlēšanu kampaņas, kad jurists Gobzems skoloja toreizējo vēl draugu Artusu Kaimiņu par vēlētāju vajadzībām – “tauta grib tikai kotleti, neko vairāk”.
Politikas vērotāji uzskata, ka Gobzems “Rododendrā” mēģinājis nošaut divus zaķus – atdzīvināt pamirušo interesi par savu partiju “Likums un kārtība” un testēt uz protestiem noskaņotās sabiedrības daļas attieksmi pret līdzīga satura pasākumiem, kas, tuvojoties 14. Saeimas vēlēšanām, būs aktuāli daudziem mandātu kārotājiem.
Grūti spriest, vai dažu fanu aplausiem sveiktais stāstiņš par nokārtošanos policijas izolatora izlietnē cels partijas “Likums un kārtība” popularitāti. Bet konkurējošiem politiskajiem spēkiem nu iespēja mācīties no Gobzema pieļautās kļūdas: ja izdevies tautu sapulcināt, tad valstiska saulveža krēslu nolūkojušajam jāuzrunā cilvēki ar skaidru nākotnes darbības programmu.
“Mēs kā vecas m**kas sadarbosimies gan ar Rietumiem, gan ar Austrumiem,” varbūt skan atraktīvi stihiskā dzertiņā. Bet, ja šis paliek vienīgais vēstījums, pēc gada būs grūti ar uguni sameklēt kādu no tiem, kuri 13. decembrī pie Rīgas pils ļoti gribēja nofotografēties blakus Aldim Gobzemam…
