Ģ. Zvirbulis: – Valdības veidošanas procesā gan uz brīdi jūsu izredzes iekļūt koalīcijā šķita diezgan cerīgas. Tomēr pēc “Vienotības” iebildumiem tās sabruka. Solvita Āboltiņa toreiz savas partijas skepsi pamatoja ar apgalvojumu, ka Reģionu apvienība neesot īsta partija, bet tikai politisks projekts bez ideoloģijas, kurā apvienojušies cilvēki ar ļoti atšķirīgām interesēm. Ko jūs patlaban atbildētu šim pārmetumam? 33
– Reģionu apvienības programma ir ikvienam pieejama CVK mājaslapā. Tajā skaidri un nepārprotami izklāstīta mūsu ideoloģija, politiskā bāze un pamatvērtības. Programmu ir parakstījuši visi mūsu deputātu kandidāti. Visiem Saeimā ievēlētajiem apvienības biedriem ir pienākums balsojumos ievērot šo dokumentu bez kādām atkāpēm. Par pārējiem jautājumiem deputāti ir tiesīgi balsot pēc savas pārliecības.
– Vai jūs esat pārliecināts, ka visas Reģionu apvienību veidojošās partijas kopumā ir apmierinātas ar frakcijas darbu?
– Esmu ikdienā saskarē ar apvienības biedriem, regulāri apmeklēju reģionus un nodaļas. Līdz šim mūsu virzienā neesmu dzirdējis nopēlumu no apvienības biedriem. Protams, katram ir savas iniciatīvas un redzējums. Mūsu biedriem ir viedoklis par notiekošo un debates tikšanās reizēs mēdz būt ļoti dzīvelīgas. Mums pat frakcijas ietvaros ir ļoti asas debates un viedokļu krāsainība, bet tas ir tikai normāli un neliecina ne par kādām domstarpībām.
– Un kā vērtējat Artura Kaimiņa pienesumu frakcijas darbā? Pirmsvēlēšanu posmā viņa pienesums bija milzīgs, bet vai tagadējās aktivitātes nav kļuvušas par traucēkli?
– Vispirms sākšu ar to, ka pilnīgi visu saraksta biedru devums priekšvēlēšanu laikā bija nenovērtējams. Neba ar vienu cilvēku, vienalga vai tas būtu Bondars, Kaimiņš, Liepiņš vai kāds cits, varēja ievēlēt šo apvienību. Tas bija komandas darbs, kas rezultējās pozitīvā iznākumā.
Kaimiņš šobrīd aktīvi darbojas “Maxima” traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijā, kam bija viens no izveidošanas iniciatoriem, kā arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, kur pacēlis ļoti smagus jautājumus par mediju tirgu un sabiedrisko pasūtījumu. Kā izdosies un kas sanāks – to vērtēsim pēc laika.
Kas attiecas uz publiskajiem skandāliem – frakcija tos nekavējoši izvērtēja, katrs pateica, ko domā, un vienbalsīgi nosodījām šo rīcību, kas nebija savienojama ar deputāta mandātu. Arturs ļoti labi saprot, ka viņam nevajadzēja būt tādā stāvoklī un tā uzvesties.
V. Krustiņš: – Es tikai ceru, ka jūs Kaimiņu ne tikai nosodījāt, bet arī piekodinājāt būt uzmanīgākam un tik viegli nedot pretiniekiem iespēju sevi nomelnot! Ir daudz cilvēku, kas izmantos katru iespēju viņu visādi riebīgi nogānīt un publiski pazemot. Viņš tak vēl pat nebija spēris kāju pār Saeimas slieksni, kad medijos jau tika lamāts un apsaukāts.
