No 2025. gada rīdziniekiem būs jāatsakās no gāzes katliem 206
Kristīne Stepiņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Lai īstenotu klimatneitralitātes mērķus, galvaspilsētā samazinot jebkāda veida fosilā kurināmā izmantošanu apkures iekārtās, Rīgas dome no 2025. gada nolēmusi aizliegt jaunu gāzes apkures katlu uzstādīšanu mājsaimniecībās.
Pēdējās atļaujas uzstādīt jaunas gāzes apkures iekārtas daudzdzīvokļu namos un privātmājās Rīgas dome izsniegs 2024. gada decembrī. Jau uzstādītos gāzes katlus drīkstēs remontēt, taču, ja tie saplīsīs tā, ka vairs nedarbojas, tad nomainīt pret jaunu gāzes iekārtu no 2025. gada būs aizliegts. Liegums izmantot gāzes apkures sistēmas Rīgā vēl tik drīz neskars ražojošos uzņēmumus un lielas komercplatības, piemēram, tirdzniecības centrus.
Jāsāk pielāgoties pārmaiņām
Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Edmunds Cepurītis “Latvijas Avīzei” atzīst, ka dabasgāzei kā būtiskam energoresursam Latvijā nākotnes nav. “Ir trīs galvenie iemesli, kāpēc ir pieņemts lēmums aizliegt gāzes apkures katlu izmantošanu. Pirmais, bet, manuprāt, ne tas pats galvenais, ir virzība uz Eiropas Zaļo kursu. Otrais – daudz būtiskākais – iemesls ir tas, ka dabasgāze šobrīd nav uzticams resurs. Laika posmā no 2030. līdz 2040. gadam no tās lietošanas jebkurā gadījumā būs jāatsakās. Tāpēc ir svarīgi, lai mājsaimniecības šajā apkures veidā vairs neiegulda līdzekļus.
Trešais iemesls, protams, ir izmaksas. Tā kā gāzes cenas šobrīd diktē Krievija un tās nav prognozējamas, kā arī ir sagaidāmi ierobežojumi saistībā ar klimata neitralitātes mērķiem, rīdzinieki jau laikus ir jāpasargā no nepārdomātām investīcijām,” spriež E. Cepurītis, uzsverot, ka šis ir labākais risinājums, kā pielāgoties pārmaiņām.
Viņš norāda, ka ir pieejamai daudzi citi apkures veidi – gan centralizētā siltumapgāde, gan dažādu bezemisiju avoti – siltumsūkņi, saules kolektori. Alternatīva ir arī biomasas izmantošana, kas būtu granulas, malka u. c. “Rīgas dome darīs visu iespējamo, lai arī centrālā siltumapgāde būtu ērts un pieejams apkures veids,” sola E. Cepurītis.
Tiek plānoti arī dažādi atbalsta instrumenti, kā pirmais – Eiropas Savienības fondu finansējums 2023. vai 2024. gadā.
Laba alternatīva gāzes apkures katliem ir siltumsūkņi. “Varam ņemt piemēru no Skandināvijas, kur 25% mājsaimniecību ir siltumsūkņi. Šīs tehnoloģijas pēdējo piecu gadu laikā ir attīstījušās un kļūst arvien piemērotākas gan Skandināvijas valstu, gan Latvijas gaisa temperatūrai. Ar šā brīža augstajām dabasgāzes cenām tās ir ne tikai lētākas, bet arī nerada piesārņojumu pilsētā. Turklāt, tā kā pamata enerģijas avots ir elektrība, ar siltumsūkņa tehnoloģijām visus energoresursus nākotnē var balstīt tepat, Latvijā,” uzsver E. Cepurītis.
Protams, var izvēlēties arī atjaunīgos resursus, piemēram, biomasu, taču, to izmantojot, ir jāņem vērā gaisa piesārņojuma prasības. Ja gāzes apkures katlu aizliegšana tiek veikta ilgtspējīgas enerģētikas un klimata plāna ietvaros, tad gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programma paredz esošās malkas apkures krāsnis nomainīt ar efektīvākām, gaisa kvalitātei daudz draudzīgākām. Tāpat apkurei var izmantot biogāzi, taču tās ražošanas apjomi Latvijā nav pārāk lieli, norāda E. Cepurītis.
Veidos apkures ierīču reģistru
Rīgā apkures iekārtas šobrīd netiek reģistrētas, tāpēc nav pieejami dati par to mājokļu skaitu, kuros izmanto gāzes apkures katlus. E. Cepurītis lēš, ka tie varētu būt aptuveni 8% mājokļu un aptuveni 11% no galvaspilsētas kopējā siltumenerģijas patēriņa.
Tas, ka nav pieejami dati par apkures veidiem, ir šķērslis atbalsta instrumentu piesaistei. E. Cepurītis stāsta, ka drīzumā plānots sākt veidot apkures iekārtu reģistru un daļa informācijas jau būs pieejama šogad. Tā kā 80% Rīgas mājokļu ir pieslēgti centrālajai apkures sistēmai un daļa informācijas saistībā ar būvniecību ir siltumapgādes komisijas rīcībā, reģistrs varētu tapt nākamgad.
Pārējiem rīdziniekiem tiks sūtītas vēstules ar lūgumu norādīt apkures veidu. Taču jau šobrīd Rīgas domē notiekot sarunas par atbalsta programmām un citām atbalsta iespējām ar AS “Rīgas siltums”.
Liedzot privātpersonām izmantot gāzes apkures katlus, pašvaldība rada nesamērīgas priekšrocības AS “Rīgas siltums”, tiek veikta šī uzņēmuma interešu lobēšana, uzskata SIA “SB” īpašnieks, apkures sistēmu eksperts Andris Skrūskops. Turklāt garantētās peļņas dēļ centrālapkures tirgū jau sāk ienākt privātie komersanti. A. Skrūskops ir sarēķinājis, ka šobrīd apkure ar granulām ir 15 līdz 20 reižu lētāka nekā ar gāzi, kuras cena ir septiņkāršojusies, tāpēc investīcijas granulu apkures sistēmās var atmaksāties trīs līdz četru mēnešu laikā.
