Rīdziniekiem siltums divreiz dārgāks 0
Zigfrīds Dzedulis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Nākamajā apkures sezonā rīdziniekiem par siltumu varētu būt jāmaksā vairāk nekā divas reizes dārgāk, nekā viņi maksājuši līdz šim.
Rīgas siltumapgādes uzņēmumā “Rīgas siltums” paredz, ka 50 kvadrātmetru dzīvokļa īpašniekam, kurš aizvadītajā apkures sezonā maksāja par siltumu ap 70 eiro mēnesī, turpmāk būs jāmaksā ap 145 eiro mēnesī.
“Rīgas siltuma” valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis mierina, ka tās ir tikai prognozes, jo pašlaik neviens nevarot skaidri pateikt, cik šoruden maksās dabasgāze un cik šķelda, kuras iepirkuma cena jau ir palielinājusies. Bet pavisam atteikties no dabasgāzes uzņēmumam nav un arī turpmāk nebūs iespējams.
Pašlaik ar dabasgāzi un šķeldu uzņēmumā saražotā siltumenerģija veido tikai 32% no Rīgai nepieciešamā apjoma gadā. Atlikušos 68% uzņēmumā saražo no dabasgāzes, kuru tam piegādā “Latvenergo”, “Latvijas gāze” un vēl četri uzņēmumi.
155 eiro par MWh?!…
No 2021. gada 1. oktobra rīdziniekiem apkures tarifs bija 57,31 eiro par megavatstundu (MWh) bez 12% pievienotās vērtības nodokļa (PVN). No 2021. gada 1. novembra to pacēla līdz 66,76 eiro par MWh. No šī gada 1. marta – 69,36 eiro par MWh. No šī gada 11. marta tarifs pieaudzis līdz 74,08 eiro par MWh.
Bet Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK) “Rīgas siltums” iesniedzis pēc skaita jau piekto apkures sadārdzinājuma projektu. Tas paredz, ka no 2022. gada 1. augusta tarifs būtu jau 85,99 eiro par MWh.
Bet, ja par dabasgāzi uzņēmumam būs jāmaksā 100 eiro, tad jaunā apkures sezona gaidāma gaužām drūma – apkures tarifs varētu pieaugt līdz 155 eiro par MWh.
Šonedēļ notikušajā Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Mājokļu jautājumu apakškomisijas sēdē “Rīgas siltuma” valdes locekle Birute Krūze atzina, ka 155 eiro par MWh rīdzinieki nespētu samaksāt. Tarifam ceļoties, atliekot cerēt uz valsts atbalstu – līdzīgu tam, kādu šajā apkures sezonā valdība sniedza daugavpiliešiem, nosedzot apkures pieauguma starpību līdz SPRK apstiprinātajam tarifam (ieskaitot PVN) – 68 eiro par MWh.
Jautāta, uz ko balstās iespējamais tarifa kāpums līdz 155 eiro par MWh, Birute Krūze atbild, ka tas balstīts uz dabasgāzes iepirkuma cenu biržā pašlaik. 155 eiro par MWh – tā gan esot tikai aplēse, kas varot arī nepiepildīties. Uzbūvējot sašķidrinātās gāzes termināļus Klaipēdā, Paldiskos un Skultē, cenas varot būt arī zemākas.
Lai samazinātu draudīgos apkures rēķinus, “Rīgas siltuma” valdes loceklis Ilvars Pētersons skubina iedzīvotājus līdz jaunās apkures sezonas sākumam pašiem pievērsties siltuma taupības pasākumiem. Būtiski samazināt siltuma patēriņu un rēķinus varot, aprīkojot radiatorus ar termoregulatoriem un alokatoriem, kas ļauj regulēt temperatūru telpās un samazināt rēķinus vismaz par 20%. Temperatūras samazinājums tikai par vienu grādu ļautu ietaupīt 5% siltumenerģijas.
Cik būs rīdzinieku, kuri atsauksies šiem jau vairākkārt dzirdētajiem aicinājumiem uz taupību, ja tiem nav atsaukušies agrāk, to pašlaik var vien minēt – tāpat kā to, cik galu galā šoziem būs jāmaksā par siltumu. Toties jau pašlaik ir skaidrs, ka kādai daļai rīdzinieku jaunie apkures rēķini nebūs pa kabatai.
Augs iedzīvotāju parādi
Apkures rēķiniem ceļoties, visticamāk, augs rīdzinieku parādi. “Rīgas siltums” atklāj, ka no 2021. gada oktobra līdz 2022. gada aprīlim daudzstāvu dzīvojamo namu iedzīvotājiem izrakstītajiem rēķiniem kopsummā par 206,71 miljonu eiro neesot samaksāti rēķini par 9,45 miljoniem.
Uzņēmuma pārstāve Birute Krūze gan noliedz, ka pirms aizvadītās apkures sezonas kāds nams nebūtu pieslēgts apkurei. Pieslēgti esot bijuši visi dzīvojamie nami, tostarp ar parādiem. Arī uzsākot jauno sezonu, apkurei pieslēgšot visus namus. Pašlaik parādu dēļ Rīgā siltums atslēgts vien 20 klientiem, tostarp trim daudzstāvu dzīvojamajiem namiem.
Palielināsies pabalstu prasītāju skaits
Rīgas pašvaldības Labklājības departamenta Sociālās pārvaldes sociālās palīdzības administrēšanas nodaļas vadītāja Baiba Skuja atklāj, ka salīdzinājumā ar 2021. gada pirmajiem četriem mēnešiem aizvadītajos šī gada četros mēnešos rīdzinieku – mājokļu pabalstu prasītāju skaits pieaudzis par 57%, savukārt pašvaldības izdevumi pabalstiem – par 90%. 2021. gada pirmajos četros mēnešos pabalstiem pašvaldība iztērēja 2,29 miljonus. Toties šī gada četros mēnešos – 4,39 miljonus eiro. Baiba Skuja gan atzīst, ka 2011. gadā bijis vēl trakāk. Mājokļu pabalstu 52 776 saņēmējiem pabalstos izmaksāja 16 miljonus eiro. 2012. gadā 45 316 pabalstu prasītājiem pašvaldība izmaksāja 14,5 miljonus.
Jautāta, kādam pabalstu lūdzēju skaita pieaugumam pašvaldībā gatavojas pašlaik, Baiba Skuja pieļauj, ka tas varētu pieaugt par 60 līdz 70%. 2021. gadā sociālo palīdzību, tostarp mājokļu pabalstu, saņēma 3,3% no Rīgas iedzīvotāju kopskaita.
Aug arī peļņa
Publiski pieejamie dati liecina, ka no 2019. gada 1. oktobra līdz 2020. gada 30. septembrim uzņēmuma “Rīgas siltums” peļņa augusi par 15,6 miljoniem eiro. Vai, paredzot tik strauju apkures cenu kāpumu, kuru liela daļa rīdzinieku, visticamāk, nespēs samaksāt, kāda daļa peļņas nebūtu jānovirza palīdzībai iedzīvotājiem tādam uzņēmumam, kura lielākie akcionāri ir valsts un Rīgas pašvaldība?
Atbildot uz šo jautājumu, uzņēmuma pārstāve Birute Krūze skaidro, ka ar šo peļņu bijis jānosedz iepriekšējo gadu zaudējumi. Tie esot radušies tāpēc, ka siltumenerģijas tarifu nepaspējuši pielāgot cenām, kādas par dabasgāzi pieprasījis “Latvenergo”. Uzņēmums varētu nebūvēt jaunas ar koksnes šķeldu darbināmas siltuma ražotnes, tā vietā peļņu novirzot iedzīvotāju atbalstam, bet tad, viņasprāt, ieilgtu atkarība no dabasgāzes piegādēm.
