Rīgā dzīvokļi trīsreiz dārgāki nekā citur Latvijā 2
Rīgā padomju varas laikā celtajos sērijveida namos pērkot labiekārtotu dzīvokli, par to jāmaksā vismaz divas līdz trīs reizes dārgāk nekā par tādu pašu Tukumā, Limbažos vai Liepājā. Vienīgais izņēmums ir Valmiera, Cēsis, Ogre, kur dzīvokļu trūkuma dēļ cenrāži kaut cik tuvinās Rīgas cenrāžiem.
2018. gada beigās Rīgas mikrorajonos viena kvadrātmetra vidējā cena bija 797 eiro.
Turpretī, piemēram, Balvu vai Ludzas novadā vienas un tās pašas daudzstāvu nama sērijas dzīvokļa kvadrātmetrs maksāja teju astoņas reizes lētāk nekā Rīgā.
Uzņēmuma “Arco Real Estate” nekustamo īpašumu vērtētājs Māris Laukalējs stāsta, ka vēl spilgtāk atšķirības redzamas, salīdzinot šā brīža cenas ar cenām aizvadītajos gados. Kaut arī aizvadītā gada laikā dzīvokļu cenas pieauga aptuveni par 4%, tās joprojām ir uz pusi zemākas nekā bija pirms finanšu krīzes 2007. gada vidū, kad Rīgā neremontēta dzīvokļa viens kvadrātmetrs maksāja vidēji 1620 eiro. Bet 2009. gada septembrī cena jau bija sarukusi līdz 487 eiro.
Uzņēmuma “Latio” mājokļu tirdzniecības vadītājs Ermīns Sniedze vēsta, ka 2018. gadā vislielākais pieprasījums bijis pēc nelielu platību, lielākoties labiekārtotiem vienas un divu istabu dzīvokļiem.
Rīgas pievārtē un Vidzemē visbiežāk nopirkti divu un trīs istabu dzīvokļi, bet citur – vienas līdz triju istabu dzīvokļi. Pieprasījums pēc mazāku platību dzīvokļiem ietekmējis cenu kāpumu. Rīgas mikrorajonos padomju laikā celtajos sēriju namos par vienas un divu istabu dzīvokļa kvadrātmetru jāmaksā aptuveni 100 eiro vairāk nekā par triju un četru istabu dzīvokļa kvadrātmetru.
Rīgā dzīvokļu cenu kāpumu “Arco Real Estate” pārstāvis Māris Laukalējs izskaidro ar rīdzinieku lielākām iespējām nopelnīt, līdz ar to ik gadu augošo pieprasījumu.
Diemžēl aizvadītajos piecos gados dzīvokļu piedāvājumu skaits galvaspilsētā krasi sarucis.
2014. gadā piedāvājumā bija 5700 dzīvokļi. Turpretī pērn – tikai 2700.
Savukārt krietni zemākas cenas citās Latvijas pilsētās esot izskaidrojamas ar uzņēmējdarbības sarukumu un iedzīvotāju skaita samazināšanos. Ja cilvēkiem nav darba un iespēju nopelnīt, tad nav arī pieprasījuma pēc dzīvokļiem. Viņaprāt, šie apstākļi veicina sērijveida dzīvokļu arvien lielāku piedāvājumu tirgū. Šā iemesla dēļ pat Liepājā, Rēzeknē un citur, kur iedzīvotājiem it kā varētu būt vairāk darbavietu un iespēju nopelnīt, dzīvokļu cenas neceļas un ir vairākkārt zemākas nekā Rīgā un tās pievārtē.
Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka aizvadītajos divos gados jauni dzīvokļi uzcelti lielākoties Rīgā.
